knope
knuõpe (unter knuõpa): brunču knuopes BW. 20219. knuope... sīkajām knuopītēm! 5348, 5 var.
Avots: EH I, 635
Avots: EH I, 635
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'knope' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'knope' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
knopele
knopele, ein kleiner, unentwickelter Knabe: tagad mums tāds mazs knopele par cūkgani Dond., [Wandsen].
Avots: ME II, 249
Avots: ME II, 249
Šķirkļa skaidrojumā (1)
knopēt
knuõpêt, - ẽju,
1) knöpfen
[aus mnd. knopen dass.]: knuopē mani, māmuliņa, sīkajām knuopītēm, lai es augu tieva, gaŗa BW. 5348, 5;
2) (den Weg) zurücklegen (?):
es panācu tautu meitu, kājām ceļu knuopējuot [Var.: klapējam]; sēd pie manis, tautu meita! knuopēs [Var.: klapēs] mans kumeliņš BW. 11155. Refl. - tiês, sich knöpfen.
Avots: ME II, 251
1) knöpfen
[aus mnd. knopen dass.]: knuopē mani, māmuliņa, sīkajām knuopītēm, lai es augu tieva, gaŗa BW. 5348, 5;
2) (den Weg) zurücklegen (?):
es panācu tautu meitu, kājām ceļu knuopējuot [Var.: klapējam]; sēd pie manis, tautu meita! knuopēs [Var.: klapēs] mans kumeliņš BW. 11155. Refl. - tiês, sich knöpfen.
Avots: ME II, 251