izknorēties
‡ izknuõrêtiês Kegeln,
1) = ‡ izknuopêtiês;
2) zur Genüge trödeln (beim Sichfertigmachen).
Avots: EH I, 457
1) = ‡ izknuopêtiês;
2) zur Genüge trödeln (beim Sichfertigmachen).
Avots: EH I, 457
'knorēties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: