Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'knosīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'knosīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

apknosīties

‡ apknùosîtiês Jürg., Wolmarsnof, (mit uõ ) Trik., mit langsamen Vorbereitungen fertig werden: nevar vien a.

Avots: EH I, 93

ieknosīt

[ìeknuosît, mit dem Schnabel leicht einkratzen: vista ieknuosīja sev kājā Gr. - Essern. Refl. - tiês, sich ein wenig kratzen: viņa šad un tad ieknuosījās Salis.]

Avots: ME II, 29

izknosīties

izknùosîtiês C., izknuotêtiês, mit dem Schnabel im Gefieder knibbern, sich reinigen (von Vögeln): jāielaiž zuosis upē, lai izknuotējas Naud.

Avots: ME I, 754

knosīt

knùosît, ‡

2) gierig essen
(mit ùo 2 ; praes. -īju) PV.: puika knuosīja maizes gabalu, ka druskas vien grìezas. kumeļš knuosī auzas. Refl. -tiês: mit uô N.-Wohlfahrt, mit ùo 2 Fest.,

1): sich kratzen
Renzen, Wessen, (mit ùo 2 ) Skaista, Warkl., (mit uô 2 ) AP., Dunika. Kal., sich lausen Wolm. n. BielU., sich mit dem Schnabel das Gefieder reinigen Frauenb., (mit ùo 2 ) Saikava: mani visu nakti rēja blusas un kuoda knauši; nevareju beigt k. vien Dunika. uz negaisiem vistas knuosas Saikava; einander mit den Zähnen leichthin nagen, zwicken PV., Renzen: zirgi knuosas;

2): (bei der Arlieit) trödeln
Laidsen, Renzen. (mit ùo 2 ) Warkl.: nevaru vairs tâ k. bez darba Anna Dzilna 25; ‡

3) "?" stīguotāji jautri par stīgām knuosās Janš. Apsk. 7902, S. 20.

Avots: EH I, 635

knosīt

knùosît C., knùosît 2 [Kr., Kl.], U., mit dem Schnabel im Gefieder knibbern, rupfen, flöhen. [So auch das Reflexivum knùosīties 2 Stomersee: visu nakti tautu dē̦ls knuosīties knuosījās;... viņu smagi blusas kuoda BW. 25013. êdat (uodi!) puišus pieguļā! tiem ir vaļa knuosīties 29284. knùrsīties 2 Bers., Mar., = knuopêties 1. u. 2; um Lennewarden bedeute kuuosīties: das Jucken zu beseitigen suchen, indem man die juckende Stelle (nicht mit den Fingern reibt, sondern) hin und her bewegt.] Refl. - tiês, in Ruj., [Stenden und Līn.] knuôsîtiês 2 [knùosîties 2 Stomersee], fackeln, zögern, nicht von der Stelle kommen: kuo tu te knuosies? was knibberst, faulenzest du da? Ruj. n. U. knuosās vien un ne˙kā nestrādā U. aizgāja pirmais uz tīrumu, ja citi pa māju knuosījās Latv. vīrs knousās vienaldzīgi pa mājām Purap. tē̦vs ilgāk neknuosās, - aiziet... LP. IV, 46. [Wohl eher nach Persson Wrtb. 808 und 882, Walde Wrtb. 2 518, Prellwitz Wrtb. 2 230 u. a. zu gr. χυῆν "kratzen, schaben", χνώδων "Zahn am Jagdspiess", ahd. nuoen "schabend glätten", ai. kiknasa-ḥ "Gries" u. a., als nach Būga LM. IV, 438 zu knausis.]

Avots: ME II, 251, 252

knosīties

‡ knosîtiês Adiamünde, Lems., Salis, sich reiben; trödeln.

Avots: EH I, 633

noknosīties

nuôknuôsîtiês 2 Stenden, zum Überfluss trödeln, trödelnd die Zeit vergeuden: kad pus˙stundu meklē tabakmaku un stundu pīpi smēķē, tad jau visu laiku nuoknuosās, un nuo darba nav it ne˙kā.]

Avots: ME II, 800

saknosīt

saknuosît, Refl. -tiês,

2): "sataisīties" ME. III, 653 zu ersetzen durch "saknuosīties"; ‡

4) "?": me̦lnais saknuosījās un caur apkvē̦pušajām skruopstēm pameta asu skatu A. Upītis Pirmā nakts 105. brīdi braucām klusē̦dami. tad Skuosta saknuosījās uz siena maisa (und fing an zu sprechen)
Sm. lapa 101.

Avots: EH XVI, 418

saknosīt

saknuosît, aufessen: s. visu ēdienu Dond., Wandsen (mit uõ ), Lis., Gr.-Buschhof; ohne Lust aufpicken: vista saknuõsīja gan graudus Bauske. Refl. -tiês,

1) plötzlich anfangen zu zögern
MWM. XI, 169;

2) "sich zurechtmachen":
taisies mudīgāki! tu nevari vien sataisīties Golg.;

3) einander mit den Zähnen (am Halse) fassen und reiben:
zirgi saknuosās C.

Avots: ME II, 653