kuôšs [Arrasch, Trik., Jürg., Serbigal, PS., Nerft, C., Kl.,
kuôšs 2 Tr., Līn., Salis, Ruj.,
kùošs 2 Kr.,
kùošs Neuenb.],
1) schön, wohllautend: kuošu dziesmu brāļam dziedu, vēl juo kuošu māsiņai BW. 968.
kuoši dzied ceļa vīri,... paši kuoši gavilēja 598.
kuo tik kuoši spēlējiet? 13646, 24 ;
kuoša valuoda Pav. ;
2) schön, zierlich, zerrlich, fein, trefflich: tur meitas, kuošajās, vaiņagus vija BW. 1468.
kuošas dienas Etn. IV, 91.
es tik pate padziedāju tai kuošā vakarā BW. 504.
aicin[a] tavs kuošs darbiņš, tava kuoša valuodiņa 14538, 4.
adu cimdus, kuošus rakstus 7216.
[kuôša 2 zâle, üppiges Gras Lautb.]
kuoši me̦lni man matiņi 5524.
autiņš kuoši piederēja Ltd. 756 ;
[3) grell (von Farben) Salis ;
4) durchsichtig, klar: kuoši tauki L. - Adv.
kuoši Wessen
"labi, skaisti". - Wohl zu kuoss 1 und apr. nikanxts "unhübsch", nom. s. fem. g. kanxta "fein"; anders darüber Būga LM. IV, 430].Avots: ME II,
350