Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kociņš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kociņš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

dievkociņš

dìevkùociņš: (gen. plur.) zaļaju dievkuociņu BW. 5810, 1.

Avots: EH I, 328

dievkociņš

dìevkùociņš, dìevakuoks, die Eberraute (artemisia abrotanum): kliņģerītes, dievkuociņus, tuos paliku pagalvī. tâ izdēdējis, kâ dievakuoks Etn. IV, 40.

Avots: ME I, 485

kociņš

I kuociņš,

1) ein stockiger Mensch
L.; ein einfältiger Tropf Ruj. n. U.;

[2) kùociņš Wolm., ein Bienenstock.]
Zu kùoks.

Avots: ME II, 340

kociņš

II kuociņš, ein Körbchen Ekau n. U. Vgl. kuocele.

Avots: ME II, 340

kociņš

‡ *III kuociņš (oder *kuociņa?) "?": vairs nee̦suot tik biezs, ar kuociņu piens Pas. XIII, 46 (aus Ruj.-Tornei).

Avots: EH I, 685

sērkociņš

sẽ̦rkùociņš,* das Zündholz, Streichholz.

Avots: ME III, 829

zēvelkociņš

zẽvelkùociņš Brasche, Straut. Vesel. 49, = sē̦rkuociņš. ein Schwefelhölzchen.

Avots: ME IV, 715

Šķirkļa skaidrojumā (1)

izģinst, izgint, intr., abnehmen, verarmen Elv., verschmachen Glück, abmagern, verkommen: tavs brālis izģinst III Mos. 25, 25. nuo bada būs tev izģinst V Mos. 32, 24. bezdievīguo acis izģindīs (izīgs) Hiob 11, 20. mani kauli ir izģinduši Psalm 31, 11. negribam... par tē̦liem izģinst Asp. kalsni izģinduši tē̦li Asp. muokās izģinst MWM. VI, 337. tam iekšā neizģinda, kuo daba ielika Sudr. E. izģindis, = nuoliesējis, vājš: nuo slimuma gluži izģindis, tâ ka vairs ne pazīt nevar Blist. n. Etn. I, 137. - izģina ļuoti Richt. 6, 6. izģinis kâ dievkociņš od. kâ nātna lupata od. kâ guovs pļécka, von einem sehr Mageren Naud.

Avots: ME I, 743