Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'koda' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'koda' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (22)
apkodas
atkodas
izkodaļāt
izkuôdaļât 2 , [izkuôdelêt 2 Salis], ausbeissen, zerbeissen: bē̦rni izkuodaļā maizi Ahs.
Avots: ME I, 758
Avots: ME I, 758
izkodas
koda
I kuoda, die Motte, Schabe, Made: kuodas būs tavas cisas un tārpi tevi apsegs Glück Jesaias 14, 11. viņš uztaisa savu namu kâ viena kuoda Glück Hiob 27, 18. Vgl. kuods I.
Avots: ME II, 340
Avots: ME II, 340
koda
kodaļa
kùodaļa: auch (mit ùo 2 ) Linden in Kurl., Mahlup, (mit uô 2 ) Frauenb., Iw., Orellen, Demin. kuodaliņa BW. 6986 var.
Avots: EH I, 685
Avots: EH I, 685
kodaļa
kùodaļa [Wolm., C., Jürg., kùodaļa 2 Lis., kuôdaļa Arrasch], N. - Sess. n. U., [Lesten], eine Tocke (Flachs); ein zusammengewickeltes Päckchen (Heede u. dergl.): (vilkam) aste kâ kuodaļa BW. 2381 var. ietin savu mīkstu sirdi baltas vilnas kuodaļā BW. 17330 var. (meitas) kâ pakulu kuodaliņas BW. 20313, 1. Vgl. kuodeļa.
Avots: ME II, 340
Avots: ME II, 340
kodaļa
kodaļāt
[kuôdaļât C., Lis., Jürg., Arrasch, kuôdaļât 2 Salis, Ruj], kuõdaļât [Weinsch., Dond., Wandsen, Bauske], beissen, nagen: kuodaļā kuokiem galuotnes nuost LP. VII, 591. pirkstus nuo žē̦luma kuodaļāt LP. I, 158.
Avots: ME II, 340
Avots: ME II, 340
kodars
kodas
nokodaļāt
nùokuôdaļât, ‡
2) stellenweise anbeissen
Vank.: bē̦rns būs vai slims: maizes neē̦d, - tik nuokuodaļājis.
Avots: EH II, 58
2) stellenweise anbeissen
Vank.: bē̦rns būs vai slims: maizes neē̦d, - tik nuokuodaļājis.
Avots: EH II, 58
nokodaļāt
nùokuôdaļât, tr., totbeissen: meita aizne̦s bē̦rnu uz mežu, lai skudras nuokuodaļātu LP. IV, 73.
Avots: ME II, 804
Avots: ME II, 804
pakoda
piekoda
pìekuôda, piêkuôds 2 Sassm., die Zukost (Zugemüse V.): būs gaļas piekuodam Plūd. Llv. II, 367, piekuodām Vank. piekuodam dereja meža augļi MWM. v. J. 1899, S. 482. ēst aizdaru bez cita kāda piekuoda Alksn.-Zund. līdza paņems... gabalu nuo guldību kukuļa, kâ arī sieru piekuodai Janš. Dzimtene 2 III, 30.
Avots: ME III, 262
Avots: ME III, 262
sakodaļāt
sakuodaļât, sakuodelêt, tr., freqn., zerbeissen, zernagen: uz trumu liek... zaļus, sakuode̦lē̦tus zirņus Etn. IV, 106.
Avots: ME II, 660
Avots: ME II, 660
slepkoda
uzkoda
uzkoda
uzkuôda V., uzkuods LKVv., Plur. uzkuôdi (li. gen. pl. užkandų̃ Jušk. SvD., No 124,4), der Imbiss; uzkuôdas, das Dessert, der Nachtisch Dr.: māte pasteidzas sarīkuot uzkuodu Pasaules lāpītājs 155. pacienādams tuos ar šņabi un uzkuodu Janš. Dzimtene2 III, 47. visādas aukstas uzkuodas Seibolt. artists, pienācis pie bufetes, apskatīja uzkuodus Zeltmatis. tādu labu svētdienas uzkuodu Janš. Bandavā II, 172. es dabūšu ābuoļus uzkuodai Cālītis Dzīvība 104. kungs uzliek klaipu maizes, spaini alus, bet Ansim tas tik tâ uzkuodam LP. IV, 9. tevî ar māsu uzkuodam patērēšu VI, 502.
Avots: ME IV, 348
Avots: ME IV, 348
ūzkoda
Šķirkļa skaidrojumā (1)
uzkude
uzkude, ein Keller (eigentlich wohl: ein Häuschen über dem Keller ) tahm. n. L., U.; loc. s. uzkudiņā "im Häuschen über einem Keller" Etn. III, 131; LP. VII, 558; uzkuds, die Brotklete Oppek. n. U. Gegen Bezzenbergers Annahme BB. XXVIl, 146, dass es auf liv. (resp. estn.) koda "Haus" beruht, spricht ausser dem Fehlen eines *kude oder *kuds, *kuda "Haus" auch uzkuds in Oppek., wo o auch sonst vorkommt und daher nicht durch u ersetzt zu werden brauchte; auch bliebe bei seiner Annahme die Bed. "Häuschen über einem Keller" ungeklärt. Eher daher als "das über einem Keller Befindliche" zu gr. "verberge", cymr. "Verbergung", ae. hýdan "verbergen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 550), s. Prellwitz BB. XXV, 312 und Pedersen KZ. XXXIX, 381.
Avots: ME IV, 345
Avots: ME IV, 345