Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'koda' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'koda' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (22)

apkodas

apkuodas, das Benagte, Zerbissene (?): kas lai ē̦d tavas apkuodas? Warkl.

Avots: EH I, 95


atkodas

atkuodas, Pl. t., abgebissene Stücke M.

Avots: ME I, 169


izkodaļāt

izkuôdaļât 2 , [izkuôdelêt 2 Salis], ausbeissen, zerbeissen: bē̦rni izkuodaļā maizi Ahs.

Avots: ME I, 758


izkodas

[izkuodas "der Rückstand von dem Ausgefressenen, Ausgeätzten" Wid.]

Avots: ME I, 758


koda

I kuoda, die Motte, Schabe, Made: kuodas būs tavas cisas un tārpi tevi apsegs Glück Jesaias 14, 11. viņš uztaisa savu namu kâ viena kuoda Glück Hiob 27, 18. Vgl. kuods I.

Avots: ME II, 340


koda

II kuoda [vgl. li. kuõdas "Schopf"] Infl. n. U., = kuodaļa. [Auf Grund des deminutivisch aussehenden kuodele (li. kuodẽlis) entstanden]

Avots: ME II, 340


kodaļa

kùodaļa: auch (mit ùo 2 ) Linden in Kurl., Mahlup, (mit 2 ) Frauenb., Iw., Orellen, Demin. kuodaliņa BW. 6986 var.

Avots: EH I, 685


kodaļa

kùodaļa [Wolm., C., Jürg., kùodaļa 2 Lis., kuôdaļa Arrasch], N. - Sess. n. U., [Lesten], eine Tocke (Flachs); ein zusammengewickeltes Päckchen (Heede u. dergl.): (vilkam) aste kâ kuodaļa BW. 2381 var. ietin savu mīkstu sirdi baltas vilnas kuodaļā BW. 17330 var. (meitas) kâ pakulu kuodaliņas BW. 20313, 1. Vgl. kuodeļa.

Avots: ME II, 340


kodaļa

[kuodaļa Warkl., eine bissige Kuh.]

Avots: ME II, 340


kodaļāt

[kuôdaļât C., Lis., Jürg., Arrasch, kuôdaļât 2 Salis, Ruj], kuõdaļât [Weinsch., Dond., Wandsen, Bauske], beissen, nagen: kuodaļā kuokiem galuotnes nuost LP. VII, 591. pirkstus nuo žē̦luma kuodaļāt LP. I, 158.

Avots: ME II, 340


kodars

[kodars Ruj., der Kropf.]

Avots: ME II, 254


kodas

kodas, Fetzen, alte Lumpen: kalpa sievas istabā kodas mē̦tājās pa kājām Dond.

Avots: ME II, 254


nokodaļāt

nùokuôdaļât, ‡

2) stellenweise anbeissen
Vank.: bē̦rns būs vai slims: maizes neē̦d, - tik nuokuodaļājis.

Avots: EH II, 58


nokodaļāt

nùokuôdaļât, tr., totbeissen: meita aizne̦s bē̦rnu uz mežu, lai skudras nuokuodaļātu LP. IV, 73.

Avots: ME II, 804


pakoda

pakuôda (unter pakuôds),

2): auch Dunika, Gramsden, Kal., OB., Rutzau.

Avots: EH II, 146


piekoda

pìekuôda, piêkuôds 2 Sassm., die Zukost (Zugemüse V.): būs gaļas piekuodam Plūd. Llv. II, 367, piekuodām Vank. piekuodam dereja meža augļi MWM. v. J. 1899, S. 482. ēst aizdaru bez cita kāda piekuoda Alksn.-Zund. līdza paņems... gabalu nuo guldību kukuļa, kâ arī sieru piekuodai Janš. Dzimtene 2 III, 30.

Avots: ME III, 262


sakodaļāt

sakuodaļât, sakuodelêt, tr., freqn., zerbeissen, zernagen: uz trumu liek... zaļus, sakuode̦lē̦tus zirņus Etn. IV, 106.

Avots: ME II, 660



uzkoda

uzkuôda: kam bļuodā vēl palicies labām uzkuodām A. Upītis Pirmā nakts 161.

Avots: EH II, 727


uzkoda

uzkuôda V., uzkuods LKVv., Plur. uzkuôdi (li. gen. pl. užkandų̃ Jušk. SvD., No 124,4), der Imbiss; uzkuôdas, das Dessert, der Nachtisch Dr.: māte pasteidzas sarīkuot uzkuodu Pasaules lāpītājs 155. pacienādams tuos ar šņabi un uzkuodu Janš. Dzimtene2 III, 47. visādas aukstas uzkuodas Seibolt. artists, pienācis pie bufetes, apskatīja uzkuodus Zeltmatis. tādu labu svētdienas uzkuodu Janš. Bandavā II, 172. es dabūšu ābuoļus uzkuodai Cālītis Dzīvība 104. kungs uzliek klaipu maizes, spaini alus, bet Ansim tas tik tâ uzkuodam LP. IV, 9. tevî ar māsu uzkuodam patērēšu VI, 502.

Avots: ME IV, 348


ūzkoda

ûzkuôda 2 Ahs., = uzkuôda: duod ciemiņam kādu ūzkuodu! Ahs. n. RKr. XVII, 61.

Avots: ME IV, 411

Šķirkļa skaidrojumā (1)

uzkude

uzkude, ein Keller (eigentlich wohl: ein Häuschen über dem Keller ) tahm. n. L., U.; loc. s. uzkudiņā "im Häuschen über einem Keller" Etn. III, 131; LP. VII, 558; uzkuds, die Brotklete Oppek. n. U. Gegen Bezzenbergers Annahme BB. XXVIl, 146, dass es auf liv. (resp. estn.) koda "Haus" beruht, spricht ausser dem Fehlen eines *kude oder *kuds, *kuda "Haus" auch uzkuds in Oppek., wo o auch sonst vorkommt und daher nicht durch u ersetzt zu werden brauchte; auch bliebe bei seiner Annahme die Bed. "Häuschen über einem Keller" ungeklärt. Eher daher als "das über einem Keller Befindliche" zu gr. "verberge", cymr. "Verbergung", ae. hýdan "verbergen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 550), s. Prellwitz BB. XXV, 312 und Pedersen KZ. XXXIX, 381.

Avots: ME IV, 345