Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kode' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kode' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (21)

aizkode

‡ àizkuode Balss, der Imbiss.

Avots: EH I, 34

apkodelēt

‡ apkuodelêt,

= ‡ apkuôdît: a. ābuolu.

Avots: EH I, 95

atkodelēt

‡ atkuôdelêt, ab-, wegbeissen, -knabbern, -nagen: a. lellei galvu.

Avots: EH I, 151

galkode

galkuôde ² Siuxt, eine kurze Sense zum Abschneiden der Samenkapseln des Flachses.

Avots: EH I, 380

izkoderēt

[izkuoderêt "handgreiflich oder mit Worten züchtigen, durchschelten" Neuermühlen.]

Avots: ME I, 758

kode

kuôde: auch AP., Mahlup, Oknist, Sonnaxt, Zvirgzdine, (mit uô ² ) Salisb.: kùodes ēda vilnanītes BW. 27696. pelīšu, kuodīšu nuorubināta 21271.

Avots: EH I, 685

kuôde [Kr., C., Jürg., Arrasch, N. - Peb., Warkl., Bers., Kl., kuôde ² Bauske, Wandsen, Ruj.] (li. kandė˜ "Motte"), = kuoda I: nuo drēbju kuodes pazīst tikai viņa taureni A. v. J. 1897, S. 620. kuožu maiss, ein Madensack LD. n. U.

Avots: ME II, 340

kodeļa

kùodeļa: auch AP:, (mit ùo ² ) Auleja, Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sonnaxt, (mit uô ² ) Grob., Salisb., Seyershof: pakulu k. BW.34806.

Avots: EH I, 685

kodeļa

kùodeļa PS., [Wolm., N. - Peb., kùodeļa ² Kl., Meselau, Warkl., kuôdeļa ² Ruj., Lautb.], = kuodaļa: ūsas kâ kuodeļas Duomas I, 1038. zirdziņi bijuši kâ pakulu kuodeļas JK. visi trīs pavedieni nāca nuo vienas kuodeļas Vēr. II, 193. mati kâ kuodeļa, dichtes Haar Ruhental.

Avots: ME II, 341

kodele

kuodele: auch (mit uô ² ) Dunika, Rutzau, (mit ùo ² ) Kaltenbr., Demin. kùodelīte ² Auleja.

Avots: EH I, 685

kodele

kuodele, = kuodaļa: bezdievīgu draudze ir kâ viena pakulu kuodele Glück Sirach 21, 9.

Avots: ME II, 341

kodelēt

kuôdelêt: auch AP., Gr.-Buschh., (mit uõ ) Behnen, Schnehpeln, Siuxt.

Avots: EH I, 685

kodelēt

kuôdelêt Ronneb., Ruj., ein wenig beissen, nagen, knabbern.

Avots: ME II, 341

kodelīgs

kuôdelîgs [C., kuôdelîgs ² Salis, Ruj., Lautb.], bissig: k. suns.

Avots: ME II, 341

kodelis

[kuôdelis ² Rutzau, = (linu) kuodaļa;] kuodels, Kunkel, Spindel, Manz. Lettus. Vgl. kuodeļš.

Avots: ME II, 341

kodelis

‡ II kuôdelis ² Salis, = kuôduõls: rieksta k.

Avots: EH I, 685

kodeļš

kuodeļš: auch (gen. s. kuodeļa) BW. 6766, 4 var.

Avots: EH I, 685

kodeļš

kuodeļš, Deissel Flachs od. Heede od. Wolle Manz. Lettus, die (Flachs -) Tocke, der Wickel, die Kunkel U.,; das Pensum, das gesponnen werden soll (das zu spinnen Aufgegebene) Bergm. n U. [Am ehesten nebst li. kuodẽlis "ein Wickel" aus r. кудéль od. кудéля "zum Spinnen vorbereitter Flachs"; Vgl. Zubatý BB. XVIII, 263, Berneker Wrtb. I, 598, Būga LM. IV, 447.]

Avots: ME II, 341

koderēt

kuõderêt,

1) (wiederholt) beissen:
kuce kuoderē kuce̦nu Gr. - Sess.;

2) "züchtigen"
Lubn.

Avots: ME II, 341

nokodelēt

‡ nuokuõdelêt Siuxt "?": ieber suķelim graudus, lai viņš nuokuodelē me̦lnuos zuobus!

Avots: EH II, 58

sakodelēt

sakuodelêt (unter sakuodaļât): auch (mit uõ) Lautb., (mit uô) Ronneb.

Avots: EH XVI, 421

Šķirkļa skaidrojumā (3)

dažs

dažs, mancher: daži duomā tâ, citi atkal citādi. dažs labs gan sacīs, mancher wird wohl sagen. Die defin. Endung hier ungewöhnlich: jau dažs labais (gew. labs) tuo izmeklējies LP. VII, 1019. tuo es pruotu labāki par dažu labuo (gew. labu) Purap. Zu li. dãžnas "mancher" [und apr. kodesnimma "so oft", s. Leskien Nom. 355].

Kļūdu labojums:
dažs labais (gew. labs) = dažlabais [dies auch Latvis № 1877; vgl. auch dažlabs LP. VII, 569, 593]

Avots: ME I, 446

soste

II suoste U., Koder zum Krebsfangen (z. B. ein gebratener Frosch); n. U. aus *sauoste (?).

Avots: ME III, 1139

urskulains

‡ urskulains "der mit Koder am Halse behaftet" Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Koder").

Avots: EH II, 715