kolka
I kol˜ka, ein sandiger Vorsprung im Meere Dond.; Kolkurags, Domesnäs. [Wohl aus dem Livischen; vgl. liv. kolk "Winkel, Ecke, Meerbusen".]
Avots: ME II, 254
Avots: ME II, 254
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kolka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kolka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
kolka
II kol˜ka, eine grosse Gruft auf dem Wege Nigr., Kand. [Aus mnd. kolk "eine mit Wasser gefüllte Vertiefung". ] Vgl. kul˜ka.
Avots: ME II, 254
Avots: ME II, 254
kolka
kolkains
kolkans
Šķirkļa skaidrojumā (2)
bāka
I bãka,
1) die Feuerbake, der Leuchtturm:
zvejniekiem bijis jāiet Kolkas bãkā par bākas vīriem LP. VII, 1067;
2) eine Teertonne am Johannisabend
U. [Nebst estn. pāk aus mnd. bake "Feuerzemchen, Leuchtfeuer".]
Avots: ME I, 271
1) die Feuerbake, der Leuchtturm:
zvejniekiem bijis jāiet Kolkas bãkā par bākas vīriem LP. VII, 1067;
2) eine Teertonne am Johannisabend
U. [Nebst estn. pāk aus mnd. bake "Feuerzemchen, Leuchtfeuer".]
Avots: ME I, 271
kājgrieži
‡ kājgrieži (auch im Singular?),
1) "Strandbewohner, welche Seefahrer Schiffbruch erleiden machen, um sie zu berauben"
Kolka;
2) "Personen, welche ausgerenkte Füsse wieder einzurenken verstehen"
(?) A.-Schwanb.;
3) "kas staigājuot griežas kājās" (?) A.-Schwanb.;
4) "asa zâle" Korwenhof.
Avots: EH I, 599
1) "Strandbewohner, welche Seefahrer Schiffbruch erleiden machen, um sie zu berauben"
Kolka;
2) "Personen, welche ausgerenkte Füsse wieder einzurenken verstehen"
(?) A.-Schwanb.;
3) "kas staigājuot griežas kājās" (?) A.-Schwanb.;
4) "asa zâle" Korwenhof.
Avots: EH I, 599