aizkore
àizkuõre, Sperre: uz leišu ruobežām ir aizkuore; neļauj izvest labību (Sessau) [vielleicht mit dem Ablaut ā: uo zu kārt].
Avots: ME I, 35
Avots: ME I, 35
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kore' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kore' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
kore
kore
kuõre, kuõra C., kuõris,
1) der Gipfel des Berges, des Daches
[kùore 2 Erlaa], der Dachfirst C., [Ronneb., Fest.]: kalnu kuore Saul., Vēr. II, 859. jumta kuorai jaunus spaļus uznest Stürzenh. pār stāvajām namu kuorēm Vēr. I, 1027. Rätsel: vēl tē̦vs nav dzimis, jau dē̦ls rijas kuorā RKr. VII, 286, 4. līka kaza kuorī kāpj VII, 289 ; 1369, 3, 4. uz grimstuošuo viļņu kuorēm Vēr. II, 1212 ;
2) eine Absteckstange, eine Stange mit einem Strohzeichen
[vgl. àizkuõrêt] - salmu kušķis kārts galā. kuori lietā sējuot biržuotāji un arī zemes mērnieki, līniju sprauzdami Siuxt ; ein Wahrzeichen, ein Signal im Meer Bandr. ;
3) kuore, die Biegung, Krümmung
[vgl. apkuôram]: zirgs ne̦s kaklu ar kuori Lös. n. Etn. IV, 97.
Avots: ME II, 347, 348
1) der Gipfel des Berges, des Daches
[kùore 2 Erlaa], der Dachfirst C., [Ronneb., Fest.]: kalnu kuore Saul., Vēr. II, 859. jumta kuorai jaunus spaļus uznest Stürzenh. pār stāvajām namu kuorēm Vēr. I, 1027. Rätsel: vēl tē̦vs nav dzimis, jau dē̦ls rijas kuorā RKr. VII, 286, 4. līka kaza kuorī kāpj VII, 289 ; 1369, 3, 4. uz grimstuošuo viļņu kuorēm Vēr. II, 1212 ;
2) eine Absteckstange, eine Stange mit einem Strohzeichen
[vgl. àizkuõrêt] - salmu kušķis kārts galā. kuori lietā sējuot biržuotāji un arī zemes mērnieki, līniju sprauzdami Siuxt ; ein Wahrzeichen, ein Signal im Meer Bandr. ;
3) kuore, die Biegung, Krümmung
[vgl. apkuôram]: zirgs ne̦s kaklu ar kuori Lös. n. Etn. IV, 97.
Avots: ME II, 347, 348
noskore
‡ nuôskuõre 2 Holmhof (bei Schlock), = nuoskuoris 2 (?): peldēt gar nuoskuores kanti. ja nebūtu pa˙visam nuoskuorē, ja būtu se̦klumā!
Avots: EH II, 87
Avots: EH II, 87
piekore
škore
skores
Šķirkļa skaidrojumā (10)
cers
II ce̦rs,
1) die Staube, der Strauch
RKr. III, 135, ein staudenartig aus einer Wurzel sich ausbreitendes Gewächs, [die aus einem Korne aufschiessenden Roggenhalme U.], knorrige Baumwurzeln, eine Gruppe von Sträuchern, Blumen: čūska ielīda ce̦rā LP. III, 75. liepa auga ar uozuolu vienā ce̦ra krūmiņā BW. 22418. kārklu ce̦rs = pudurs; dadža ce̦rs BW. 15705; priedes ce̦rs BW. 30140; nātru c. Vēr. II, 1245; ce̦ru papardes LP. VII, 1275. ce̦riem auga baltas puķes BW. 14246. baltu puķu ceriņš auga 6438. dziesmu ce̦rs ein Volkslied mit den dazu gehörigen Varianten Bar.;
2) ein bewachsener Hümplel
[cē̦rs L.] im Moraste St.;
4) der Sprössling:
dieva suolīts ce̦rs CF.;
5) der Pürzelknochen
L. Zu le. ce̦ra, li. kẽras "verwitterter Baumstumpf; Staube; куст, корневище, корень", kìrna "коряжиик; острый пень, остающiйся послѣ срубки прутяных кустарников", apr. kerbense "Strauchbirke", kirno "Strauch", slav. korenь "Wurzel" u. a., vgl. Leskien Nom. 162, Trautmann Wrtb. 127, Berneker Wrtb. I, 570, Zupitza Germ. Gutt. 110, Osthoff Parerga 48 f., v. d. Osten - Sacken IF. XXII, 315 f., Fick Wrtb. III 4, 77, Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 63.]
Kļūdu labojums:
vienā ce̦ra = viena ce̦ra
dadža ce̦rs = dadžu ce̦rs
Avots: ME I, 375
1) die Staube, der Strauch
RKr. III, 135, ein staudenartig aus einer Wurzel sich ausbreitendes Gewächs, [die aus einem Korne aufschiessenden Roggenhalme U.], knorrige Baumwurzeln, eine Gruppe von Sträuchern, Blumen: čūska ielīda ce̦rā LP. III, 75. liepa auga ar uozuolu vienā ce̦ra krūmiņā BW. 22418. kārklu ce̦rs = pudurs; dadža ce̦rs BW. 15705; priedes ce̦rs BW. 30140; nātru c. Vēr. II, 1245; ce̦ru papardes LP. VII, 1275. ce̦riem auga baltas puķes BW. 14246. baltu puķu ceriņš auga 6438. dziesmu ce̦rs ein Volkslied mit den dazu gehörigen Varianten Bar.;
2) ein bewachsener Hümplel
[cē̦rs L.] im Moraste St.;
4) der Sprössling:
dieva suolīts ce̦rs CF.;
5) der Pürzelknochen
L. Zu le. ce̦ra, li. kẽras "verwitterter Baumstumpf; Staube; куст, корневище, корень", kìrna "коряжиик; острый пень, остающiйся послѣ срубки прутяных кустарников", apr. kerbense "Strauchbirke", kirno "Strauch", slav. korenь "Wurzel" u. a., vgl. Leskien Nom. 162, Trautmann Wrtb. 127, Berneker Wrtb. I, 570, Zupitza Germ. Gutt. 110, Osthoff Parerga 48 f., v. d. Osten - Sacken IF. XXII, 315 f., Fick Wrtb. III 4, 77, Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 63.]
Kļūdu labojums:
vienā ce̦ra = viena ce̦ra
dadža ce̦rs = dadžu ce̦rs
Avots: ME I, 375
ielaunadze
ìelaũnadze Arrasch, ìelaunags Nötk. "eine Mahlzeit vor dem eigentlichen launags" Wessen, Kokoreva, Ruhtern.]
Avots: ME II, 37
Avots: ME II, 37
iesegs
iẽse̦gs [Jürg., iẽse̦ga Nigr., ìese̦ga C., iêse̦ga 2 Bauske, iese̦ga Wend., Kokoreva u. a., ein Laken; eine Decke, die man in den Schlitten od. in einem Korb hineinbreitet:] iesedziņu me̦klē̦dama sudrabiņu ieluokiem BW. 7650. [ve̦cā villāne būs laba iese̦ga kamanās Nigr.]
Avots: ME II, 62
Avots: ME II, 62
prieca
priêca: auch Auleja, Warkl., Pas, X, 291 (aus Ozolmuiža in Lettg.), XII, 135 (aus Domopol), XV, 138 (aus Kokoreva); pēc skumēm p. Birk. Latv. sakāmv. 3152.
Avots: EH II, 316
Avots: EH II, 316
primatas
sadusmot
šeiba
sīts
sliminieks
sumināt
I suminât,
1): das Zitat aus BW. 32013 (ME. III, 1120) dürfte unter 3) gehören; Belege aus den ältesten Texten gibt Zēvers IMM. 1932 I, 144;
3): meita nuo priecas sumināja jam ruokas Pas. XV, 138 (aus Kokoreva). puišus ... apķe̦rdama sumināju Tdz. 41503,2 (aus Kārsava). Refl. -tiês, ‡
4) einander küssen:
jie gribēja s. Tdz. 58729 (aus Šķaune).
Avots: EH II, 602
1): das Zitat aus BW. 32013 (ME. III, 1120) dürfte unter 3) gehören; Belege aus den ältesten Texten gibt Zēvers IMM. 1932 I, 144;
3): meita nuo priecas sumināja jam ruokas Pas. XV, 138 (aus Kokoreva). puišus ... apķe̦rdama sumināju Tdz. 41503,2 (aus Kārsava). Refl. -tiês, ‡
4) einander küssen:
jie gribēja s. Tdz. 58729 (aus Šķaune).
Avots: EH II, 602