Paplašinātā meklēšana

I krẽ̦sla: rīta krē̦slā, agrumā BW. 4729 var.

Avots: EH I, 651

I krẽ̦sla, [nach U. auch krē̦sls], die Dämmerung; vakara un rīta krē̦sla, Abend- und Morgendämmerung. krē̦sla me̦tas, es fängt an zu dämmern. krē̦sla aug, platās Aus. tē̦vs devās, rīta krēslai austuot, uz pilsētiņu A. XIII, 865. ziemas rītuos un vakaruos, gaismai ar tumsu mijuoties, guļ krē̦slas miegu Etn. III, 126.

Avots: ME II, 276

[II krē̦sla Warkl., = krẽsliņa.]

Avots: ME II, 275

krẽ̦slaîns, krẽšļaîns, dämmerig, dämmerhaft, schattig: pār laukiem nāves klusumā līst mēnesnīca krē̦slainā Vēr. I, 1425. šūpuolis kustas kâ lielas, baltas buŗas krē̦slainā jūŗā Vēr. II, 135. lampa krēšļaini apgaismuo nelielu istabiņu AU.

Avots: ME II, 276

‡ naktssakrē̦sla Janš. Līgava I, 282, die Abenddämmerung.

Avots: EH II, 4

nuokrẽ̦sla: (nur die) Abenddämmerung Vank.

Avots: EH II, 56

nuokrẽ̦sla, [ein acc. s. nuokrēsli De̦glavs Rīga II, 1, 37], die Dämmerung: nuopeŗas vīrieši, - jau nuokrē̦sla LP. IV, 147. bet tad viņš, kā nuokrēslā, ieraudzīja lielu sādžu Latv. rītu celsimies labā nuokrē̦slā Tuckum. nuokrē̦slā pabeidzām rudzus pļaut Ahs. n. RKr. XVII, 41.

Avots: ME II, 802

nuõkrẽ̦slaîns, dämmerhaft, dämmerig: nuokrē̦slainajā lampas gaismā JR. VII, 75.

Avots: ME II, 802

pakrẽ̦sla (unter pakrẽslis): es (sc.: augu) bērziņa pakrē̦slā BW. 24368, 3.

Avots: EH II, 144

puskrē̦sla, das Halbdunkel, die Dämmerung: runāt ve̦das vis˙labāk puskrē̦slā Aps. IV, 3.

Avots: ME III, 428

‡ puskrẽ̦slains, halbdämmerig: puskrē̦slainā istabā Austriņš Raksti V, 63.

Avots: EH II, 332

sakrẽ̦sla: jau pilna s. Janš. Līgava II, 7. mežā s. jau stipri bieza Mežv. ļ. II, 411.

Avots: EH XVI, 419

sakrẽ̦sla Stelp., sakrêslis, sakrẽ̦sls, die Dämmerung: sakrē̦sla, dienasgaitai beidzuoties Janš. labā sakrē̦sla, kad vakariņas tuvuojās beigām id. Dzimtene ² I, 324, viņi gāja pa biezuo, ē̦nainuo mežu kâ pa sakrēsli II, 85. zeme un debess bija jau dziļā sakrēslī Dzimtene V,167. sakrē̦sla gaismā ebenda 185. sakrē̦slā apmaldījuos Stelp.

Avots: ME II, 655

vakarkrẽ̦sla, die Abenddämmerung: jau leja vakarkrē̦slā ietinas Juris Brasa 243.

Avots: ME IV, 448

tramdît Dunika, Iw., Līn., Notk., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm., (mit àm ² ) Kalz., Los., Meiran, Nerft., (mit am̂ ² ) Ruj., -u, -ĩju, scheuchen, jagen, schūchtern machen, beunruhigen, molestieren U., Ruhtern, Ulpisch; greifen wollen Spiess nach U.; stossen, schlagen: zirgu Dunika. tramdīja kumeliņu BW. 14676, 1. zē̦ni tramdīja vāveri Ruhtern, Ulpisch. ve̦lns ļaudis dažādi tramdījis LP. VII, 479. tramdīt zē̦nus IV, 25. mednieki mani tramda, kur lai slēpjuos? V, 185. man netīk skrīveri atlaist, nedz tramdīt Sadz. viļņi 35. ar ruoku tramdīdams . . . krēsla atzvelteni Seifert Chrest. III, 3, 41. ar kājām tramdījusi Glück Ezech. 25, 6. Refl. -tiês, scheu werden (?): dažam tramdās zirgs MWM. IX, 188. Zu tremt.

Avots: ME IV, 221

uzkukniês, Part. praet., = uzkuciês: Sikspārnis sēdēja... uzkuknies uz krēsla atzveltnes A. XXI, 539. meitene palika kâ uzkuknusies uz mirušā zē̦na Stari 1, 144.

Avots: ME IV, 346