Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'krēsls' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'krēsls' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

krēsls

krẽ̦sls,

1): nav mīksta dūnu krē̦sla BW. 22295. paceļ man guoda krē̦slu 13250, 40; "= ‡ krēslis" Stenden; krē̦sls, der Dachstuhl Iw.: visiem šķūņiem tīk taisīti krē̦sli zem spārēm Ramkau; kauna k., die Armesünderbank BielU.: kauna krē̦slā nuosēdies, er ist zu Fall gekommen;

2): auch Zvirgzdine; ‡

4) in Pflanzennamen:
bišu k. ("?") Frauenb. (vgl. biš(u) krēsliņš unter bite 4 und krêsliņš); ve̦lna k., actaea spicata Oknist; ‡

5) ein Teil einer
nits Kaltenbr.

Avots: EH I, 651, 652


krēsls

krẽ̦sls,

1): krē̦slā vakarā "spät Abends"
Baar in seinem Exemplar von U. kad nuoiet saule, tad ātri paliek krè̦sls 2 Linden in Kurl.;

2) (s. unter krẽ̦sla I): auch N.- Autz n. BielU.

Avots: EH I, 652


krēsls

krê̦sls (li. krė´slas), Demin. verächtl. krēslelis,

1) der Stuhl:
laimes krēsls, der Glücksstuhl, das Glück: kādā laimas krē̦slā tad pilsētnieki iesēdušies, kad tik jautri? LP. VI, 724. guoda, guodības, valsts krē̦sls, der Thron; grēku sūdzamais krēsls, der Beichtstuhl; jumta kr., der Dachstuhl Krons-Würzau. Sprw.: visi nevar vienā krēslā sēdēt, alle können nicht gleiches Schicksal haben. nuosēsties ze̦majā krē̦slā, sich auf die Diele setzen (statt auf den Stuhl) Etn. IV, 76;

2) der Teil des Spinnrockens, in dem die Beine ruhen
Rutzau;

[3) ein hölzerner Rost
Bielenstein Holzb. 677. - Nebst kreslis zu apr. creslan, li. krãsė, slav. kŗslo "Stuhl"; vgl. Berneker Wrtb. I, 615 und 624, Reichelt KZ. XLVI, 330, Būga KSn. I, 136 ff.].

Avots: ME II, 276


krēsls

krẽ̦sls, dämmerig, schummerig, dunkel: priekšme̦ti tuop krē̦sli Spr., MWM. VI, 600. pa citām krē̦slākām vietām A. XXI, 21, Mar. n. RKr. XV, 121. krē̦slajā istabā BW. V, S. 225, Etn. I, 117. [nuo... krē̦slās paslēptuves Ezeriņš Leijerk. II, 225.]

Avots: ME II, 276


pakrēsls

[I pakrē̦sls,

1) der Schatten
Glück I Sam. 25, 20;

2) auch pakrēsle, die Dämmerung:
kādu laimīgu pakrēsles stundiņu De̦glavs Rīga II, 1, 213. nuo pakrē̦sla līdz uotras dienas vakaram I Sam. 30, 17.]

Avots: ME III, 49


pakrēsls

II pakrẽ̦sls, schattig: viņš tur apstājās kâ pakrē̦slākā kaktā BW. III, 1, 13.

Avots: ME III, 49


puskrēsls

puskrê̦sls 2 AP., eine gewisse Vorrichtung, die die Dachsparren vor dem Brechen unter dem Gewicht der Dachziegel schützt.

Avots: EH II, 332


sakrēsls

sakrẽ̦sls (unter sakrẽ̦sla): Abenddämmerung Diet; kad būs sakrè̦sls 2 (angeblich ein Adj.), tad es aiziešu Linden in Kurl.

Avots: EH XVI, 419

Šķirkļa skaidrojumā (2)

malda

malda krēsls Tdz. 37923 (aus Lubn.), maldu k. 47010, L (aus Setzen), = maldas krē̦sls.

Avots: EH I, 780


mijkrēslis

mijkrẽslis [richtiger: mīkrēslis?], mikrèslis 2 Fehteln, mikrēsls U., die Dämmerung [am Abend]: zeme un jūr,a stāvēja mūžīgā mijkrēslī Duomas I, 77. ar mikrēsli rimstas dienas darbu un rūpju truoksnis L. W. 1921, № 50, 11. caur nakts mikrēšļiem MWM. VIII, 594. mijkrēslītis nāk nakti aust A. XX, 942.

Avots: ME II, 625