krīklis
[I krĩklis, f. -le Bauske, wer viel schreit. Zu krika II, slav. kričati "schceien", gr. χρίχε "krachte", ae. hrágra "Reiher".]
Avots: ME II, 283
Avots: ME II, 283
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'krīklis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'krīklis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
krīklis
II krĩklis, wer gierig zugreift und frisst Plm., A.-Schwanb., Druw.; s. auch krĩklē̦ns und kriķis I.
Avots: ME II, 283
Avots: ME II, 283
krīklis
‡ III krĩklis Seyershof, ein mageres Kind; ein schwächliches Lebewesen (mit ī ) Renzen.
Avots: EH I, 657
Avots: EH I, 657