krīnēt
krīnêt, -u, -ẽju, müssig sein Fehteln: viņš izskatījās pēc vanaga, kurš bijis sīvā cīņā un, tuo pametis, nuoslēpies kur ne˙būt kuoka zaruos, krīn MWM. VIII, 598.
Avots: ME II, 283
Avots: ME II, 283
'krīnēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: