kraņa
kraņa: zirgs sakaltis kâ k. (ist sehr mager) A. Leitāns. ve̦cam kraņam (Schindmähren) Janš. Mežv. ļ. II, 246.
Avots: EH I, 642
Avots: EH I, 642
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kraņa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kraņa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
kraņa
kraņa, ein Schimpfwort, gew. inbezug auf ein lebendiges Wesenweibilchen Geschlechts, auf ein Weib, eine Kuh, etwa mit dem deutschen Aas wiederzegeben: ak tu ve̦cā kraņa! ak tu kraņa! izspēra pienu nuo slaucenes! Naud., Wain., Kand., Etn. I, 137. Aber auch von einem alten, schlechten Pferde ausgesagt, die Schindmähre Naud., Gold., Stockm. n. Etn. I, 89.
Avots: ME II, 259
Avots: ME II, 259