Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'krampt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'krampt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

aizkrampt

‡ àizkrampt,

1) wegraffen
(mit àm ) Trik.: a. gaļu;

2) energisch hinter etwas fassen
(mit m̃ ) Rutzau: a. aiz kakla.

Avots: EH I, 32

apkramptīt

‡ apkramptît "?": gļuotīm apkramptītas lapiņas Wid.

Avots: EH I, 93

iekrampt

[ìekràmpt, heftig einkratzen: viņš man iekrampa vaigā Arrasch.]

Avots: ME II, 29

ieskrampt

ìeskrampt, einkratzen: (nadziņi) mīksti: it ne˙vienam neikrampj Duomas II, 378.

Avots: ME II, 66

krampt

kràmpt, - pju, - pu, mit den Zähnen wegreissen Neik. stark fassen, nagen: puosta zuobiem krampta seja Aus. I, 36, C., PS., Smilt., Aps.; [kram̃pt Dunika, Dond., Lautb., N. - Peb., stehlen U. - Reimwort zu kàmpt].

Avots: ME II, 258

kramptīt

‡ kramptît, freqn. zu kràmpt, mit den Zähnen fassen, nagen: sāk ... zirgi ... ratus un zirgu lietas k. un puostīt Pēt. Av. IV, 76.

Avots: EH I, 641

nokrampt

‡ nuokram̃pt Dunika,

1) fest erfassen (ergreifen):
n. kuo aiz matiem;

2) wegstibitzen:
kur tu tuo nuokrampi?

Avots: EH II, 55

sakrampt

sakràmpt: s. (mit am̃) aiz rīkles Dunika.

Avots: EH XVI, 418

sakrampt

sakràmpt, tr., erfassen, ergreifen. sakramsît, tr., (mit den Zähnen) zerteilen, zerbröckeln.

Avots: ME II, 654

saskrampt

‡ saskrampt,

1) zerkratzen
Stackeln: kaķis man saskràmpa ruokas Ermes, Wolmarshof;

2) erhaschen
Grawendahl, N.-Schwanb.: zirgs saskrampa drēbes.

Avots: EH XVI, 447

skrampt

skràmpt (unter skram̂bt 2 ): auch Trik., (mit am ) A.-Ottenhof, Wilsenhof.

Avots: EH II, 507

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (4)

apkrampēt

‡ apkram̃pêt,

1) um etw. heromlegend verkrampten:
a. pirkstus ap zaru, nūju Salis, Stenden. slīcējs apkrampē ruokas ap glābēju Bauske. ruokas ap vē̦deru apkrampējis Saul. Daugava I, 60;

2) umarmen
(perfektlv): viņš mani apkrampēja Stenden;

3) bestelrlen:
cilvēks apkrampē̦ts Golg. Refl. -tiês. sich krampfhaft umklammern: a. kam ap kaklu Schnehpeln, Stenden. bē̦rns apkrampējies auklei cieti gar kaklu Ahs.

Avots: EH I, 93

izkrampēt

izkram̃pêt, [izkrampt U.], tr., stehlen: zirgu.

Avots: ME I, 754

skrāpt

skràpt C., PS., Wolm., Smilten, skràpt 2 Mar. n. RKr. XVII, 117, Alswig, Vank., skrâpt 2 Salis, AP., Schujen, kratzen (einmal); in Fehsen (mit à 2) gleichbed. mit kasît (abru) und sukāt (luopus). Etwa aus skrāpêt + skrampt?

Avots: ME II, 890

spandāgs

spañdāgs Siuxt, der Spannhaken, das Werkzeug, womit der Böttcher das zusammengekrampte Fassband auf die zusammengestellten Dauben aufzieht Bielenstein Holzb. 321 (mit Abbild.); wohl mit nd aus nn, s. spandags.

Avots: ME III, 984