Paplašinātā meklēšana

‡ apkramstît,

1) ringsum mit den Zähnen aufgreifen, aufhaschen
(mit am̃ ) C.: a. nuobirušuo sienu;

2) beknabbern, benagen
Bauske, Schwanb.

Avots: EH I, 93

apskramstît, tr., mit den Zähnen ein wenig anfassen, beissen, benagen (gew. von Pferden): suns apskramstīja kaulu J. Kaln. Refl. -tiês, einander ein wenig mit den Zähnen anfassen, beissen: zirgi apskramstās C.

Avots: ME I, 122

atskràmstît ² Lubn. "abschaben": a. piedegumu katlā.

Avots: EH I, 166

ìekramstît,

1): auch Adl., Druw., Fehsen, Geistershof, Grawendahl, Lis., Lös., Lubn., N.-Schwanb., Ramkau, Selsau, (mit am̃ ) Schibbenhof, (mit àm ² ) Mar.; (mit am̂ ² ) Peb., Zögenhof, (iekramstêt) Jāsmuiža: iekramstīju putras (kartupeļu) Mar. guovis nuo rīta iekramstīja zaļuo ābuoliņu Jāsmuiža. kuo nu viņš ēda! tik drusku iekramstīja Līvāni, Ruhental, Schibbenhof; ‡

2) "iekrāt, ievākt (krējumu)" (mit -êt ) Līvāni: iekramsteju putrai krējuma; einschöpfen
Vīpe: ie. taukus nuo putras katla; ‡

3) stibitzen
(mit am̃ ) Lems: kalps iekramstīja saimnieka labību; ‡

4) einen Hieb versetzen
Gramsden, (mit am̃ ) Frauenb.: ie. zirgam ar pātagas kātu; ‡

5) (mit dem Fingernagel) ein wenig einkratzen
Renzen. ‡ Refl. -tiês, sich räuspern Sessw.

Avots: EH I, 521

[ìekramstît, = iekamstīt: zirgs iekramstīja zâli Warkl.]

Avots: ME II, 29

‡ izkramstît, mit dem Maul (den Zähnen) durchsuchen Ar.: zirgs izkranzstīja ar purnu (ar zuobiem) visu sili.

Avots: EH I, 458

kràmstît, ‡

2) fassen
(mit am̂ ² ) Ruj.; ‡

3) harken
(mit am̃ ) Ruj.; ‡

4) schlagen
(mit am̃ ) Frauenb.: k. pa galvu. Refl. -tiês,

1): badains zirgs pa ceļmalām iet kramstīdamies N.-Peb. kràmstās ² ("sniedzas") kai sivē̦ns pi siles Skaista, Warkl. suni, kuo tu kramsties ap galdu! Saikava.

Avots: EH I, 641

kràmstît, C., - u, - ĩju, tr., freqn. zu krìmst, knabbern, schubben, lausen (von Pferden), nagen, reiben U. Refl. - tiês,

1) mit den Zähnen etw. Essbares zu erlangen suchen, greifen, haschen nach etw.
[Lub., Kl., Fest., Stelp.]: zirgi aŗuot dažkārt kramstās Lasd., Spr. lai zirgs diezin kâ paēdis, bet tik˙līdz kuo viņu ņemsi cieti vai jūgsi iekšā, viņš tūliņ kramstās pēc ēšanas Etn. III, 64;

2) zugreifen, stehlen:
kramšķis, kramslis - kas kramstās, zuog Etn. IV, 97. [Vgl. li. krámščioti "изрѣдка покусывать".]

Avots: ME II, 258

nùokràmstît, tr., abnagen, abbeissen: pa drusciņai nuo tā garduma nuokramstīt A. XII, 497.

Avots: ME II, 800

pìekramstît,

1) eilig hie und da pflückend, haschend anfüllen:
guovs piekramstījusi (ganīdamās) vē̦de̦ru Drosth., Golg., Saikava, Gr: Buschhof;

2) hie und da eilig abbeissen:
zirgs braucuot piekramstīja vārpas N.- Peb.

Avots: ME III, 259

sakramstît, tr.,

1) ergreifen, erfassen
(mit àm C.);

2) zernagen, zerreiben:
viņš sakramsta skrimšlus Ruj., Lettin, Bewern.

Avots: ME II, 654

skràmstît ² , ‡

2) "?": nazis skramstīja biezuo ... nagu A. Upītis Laikmetu griežos II, 44. Refl. -tiês: auch Fehteln, Sessw., (mit am̃ ) N.-Peb.; zirgs skràmstās ² (sniedzas) pie siles Līvāni.

Avots: EH II, 507

skràmstît ² Saikava, Meiran, (mit am̂ ²⁾ Salis, Widdrisch, -u, -ĩju, mit den Zähnen fassen (ohne dabei weh zu tun) Grünh.: zirgi viens uotram skramsta skaustuvi. aitas skram̂sta ² zâli Bauske. Refl. -tiês, einander mit den Zähnen fassen Grünh.: zirgi skràmstās C., Kl., Saikava, Salis; naschend haschen : s. ap bļuodu Saikava. Vgl. kràmstît.

Avots: ME II, 886

nùosnãt, tr.,

1) abschneiden:
saimniece nuosnāja puisim lielu gabalu gaļas Siuxt. viss apskramstīts, viss nuosnāts Alm. bet vē̦lāk nuosnāj arī gabalu un ē̦d tuo tencinādams De̦glavs Riga I, 23;

2) austreuen, bestreuen:
nuosnājis (celiņu) ar salmiem Bers., [Kl.;

3) "eilig auffressen":
zirgs nuosnājis visu sienu Bers. - Refl. -tiês,

1) sich bestreuen
Bers.;

2) "sich bedecken"
(?): n. ar sedzenēm Bers.].

Avots: ME II, 855