Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'krausēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'krausēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

krausēt

kràusêt,

1): auch Frauenb.; Siuxt (mit aû ² ); ‡

2) mit einem Knüppel schlagen
(mit aû ² ) Frauenb.; ‡

3) rasch schlucken
(aus Fehteln? in einem handschr. Vokabular).

Avots: EH I, 644

krausēt

kràusêt, [kràusēt ² Lis., kraûsêt ² Ruj.], - ẽju, krausît N. - Schwanb. [li. kraušýti "пихать", "zertrümmern"], tr., stampfen, Gerstenhacheln auf der Tenne mit der Dreschrolle oder mit Pferden (ab)stampfen Autz [hier mit aû ² ], Smilten, Ruj. [Nebst krusa (s. dies) zu li. krùšti "stampfen" aksl. kruхъ "Bruchstück", gr. χρούω "stosse", ahd. (h)roso "Kruste, Eis" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 628 f., Boisacq Dict. 522, Walde Wrtb. ² unter cruor.]

Avots: ME II, 264

nokrausēt

‡ nuokraûsêt ² Frauenb., Siuxt, (Gerstenhacheln) abstampfen (abdreschen): mieži jau nuokrausē̦ti. Refl. -tiês Seyershof, = nùokràusîtiês ² : mieži tik tīri nuokraûsējās ² , ka ne˙viena akuota vairs nav klāt.

Avots: EH II, 55

pakrausēt

[pakrausêt, ein wenig kràusêt: p. miežus Lis.]

Avots: ME III, 48

sakrausēt

sakrausêt, die Hacheln der Gerste abstampfen U.

Avots: ME II, 654

Šķirkļa skaidrojumā (1)

krusa

krusa (li. krušà [wohl mit š aus sk̑]),

1) der Hagel:
krusa birst, nāk, n. Manz. auch kr. me̦t, es hagelt. krusa nuosit labību Etn. II, 179;

2) etwas hageldicht Niederfallendes:
man šņāca pakaļ akmeņu krusa Skalbe. Zu krausēt (s. dies), [kst. krъxa Brocken, Kümchen", ahd. (h)rosa "Kruste, Eis" u. a., s. Pedersen IF. V, 36, Wiedemann BB. XXVII, 245, Trautmann Wrtb. 143.]

Avots: ME II, 288