Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kreims' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kreims' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

kreims

krèims: auch Smilt. n. FBR. XVI, 161, Ligat, Wolm., (mit èi 2 ) Oknist n. FBR. XV, 170, (mit 2 ) A.- Ottenhof n. FBR. XVI, 84, Behnen n. FBR. XVI, 140, Lesten n. FBR. XV, 20, Roop. n. FBR. XV, 148, Dunika, Frauenb., Iw., Kal., OB., Ruhtern, Salisb., Seyershof, Siuxt, (mit ) Blieden n. FBR. XVI, 161: saldu. kreìmu BW. 33494,' 4. (bajāra meitas) kreimiņā uzaugušas. 22244. kreima ruoka Spiess "der beim Kartenspiei dem andern sehr gute Karten gegeben hat".

Avots: EH I, 647


kreims

krèims, aus krèjums [vgl. li. dial. greĩmas Jušk. II, 229 aus grėjìmas], die Sahne: ta tad kreima ruoka, sagt man zu dem, der schlechte Karten gibt. kreima puķe, Breitkolbchen (platanthera bifolia) RKr. II, 75; kreima zāle, Fettkraut (pinguicula). Zu kriet.

Avots: ME II, 271


pakreims

pakreims (unter pakrejas): auch (mit 2 ) Salis.

Avots: EH II, 144

Šķirkļa skaidrojumā (5)

apķirmēt

apķirmêt, mit einer schimmligen Schicht sich beziehen, ringsum schimmeln: apķirmējis kreims Grünh.

Avots: ME I, 98


kreins

I kriẽns, kriena (li. kriena "Milchhaut"),

1) ein dünnes Häutchen auf Speisen
Nigr. vai tu ēdienam krienus nuoņemi? Wain. kriena - garuoza uz kaut kāda šķidruma virsus: kriena krējuma uz piena, tauku uz ūdeņa, kriena uz siltas putras Grob. n. Etn. IV, 98;

2) fig., die Kreme, das Beste, Schonste von etw.:
mēs sadzīves kreims un kriens RA. Zu krìet.

Avots: ME II, 284


ņuga

I ņuga, [ņugla Lis.], ņuguoņa Etn. IV, 161, das Gewühl, Gedränge, Gewimmel, der Wirrwarr Lub.: [tirgū cilvē̦ku kâ ņugla Lis.] pa krastiem čum un ielām biezas ņugas MWM. XI, 260. vēl mīkia man šī raibā zemes bē̦rnu ņuga Duomas I, 1172, pa galvu man dauzījās tik pārmērīgi raiba un liela iespaidu ņuguoņa Latv. [sirdis, kas juklajā dzīves ņugā bija laimīgi atradušās Janš. Bārenīte 64.] Der Plur. ņugas, Abfall von Flachs und Hede. ņugu ņugām,

a) bunt durcheinander:
viss pūlis gāja ņugu ņugām A. XVIII, 126;

b) in grosser Menge:
pašas guovij piens, kreims ņugām, uotrai ne˙kā LP. I, 5.

Avots: ME II, 905


pakrejas

pakrejas [Drosth.], nach Etn. I, 42 auch pakreji, [pakrejītes Trik., pakrējas Bauske], pakrèjums, [pakrêms 2 Salis], kreims">pakreims, [pakreîmes 2 Dunika], der Unterschmant, die dünne Schicht Sahne, die nach der Abschmändung auf der Milch bleibt Ahs., Tals., Dond., Peb.: pakrejas - krējuma dāļas, kas paliek virs rūgušpiena, kad krējums nuo virsas nuosme̦lts Plm. n. RKr. XVII, 71. kas tad Jē̦kabam šuodien, ka tāds saskābis kâ pakrējums? Jauns. M: dz. 33..

Avots: ME III, 48


sūkalāt

‡ *sũkalât, zu erschliessen aus izsūkalât und ‡ nùosũkalât. Refl. -tiês 2 Bixten, Irmelau, Jürg., Lemb., Siuxt, (mit ù 2 ) Fehteln, Lubn., Mahlup, Molken aussondern: kreims (vai piens) sūkalājas.

Avots: EH II, 607