kresli
kre̦sli, die Überbleibsel von geschmolzenem Fett [Dunika], Kalleten. [Zu li. kresnà "сальные вытопки", krẽsnos "beim Kochen zerfallene Dinge", worüber Būga KSn. I, 140.]
Avots: ME II, 274
Avots: ME II, 274
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kresli' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kresli' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
kreslis
kreslis, eine abnehmbare und auflegbare Rückenlehne auf dem Schlitten (ragavas) Mar. n. RKr. XV, 120, Stom. [krešļa kulba Seibolt. - Wohl nebst kreša II zu li. krãsė od. kresė˜ "Stuhl", le. krê̦sls, vgl. Būga KSn. I, 139 f.]
Avots: ME II, 274
Avots: ME II, 274
kreslis
I kreslis: auch Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616, Aahof, Adsel, Dūre, Golg., Ilzene Kalnemois, Lubn., Mahlup, Meiran, N.-Autz. N.- Peb., Seltingshof, Smilt., Trik.; "ein einfacher Schlitten" Druw.
Avots: EH I, 650
Avots: EH I, 650
kreslis
‡ II kreslis, der Bauch Golg.: kad kāds stipri paēdis, viņš saka, ka pielicis kresli. pielikās pilnu kresli.
Avots: EH I, 650
Avots: EH I, 650
Šķirkļa skaidrojumā (4)
ķerzis
ķèrzis, ein aus Weidenruten geflochtener Korb Mar. n. RKr. XV, 122, Aps., [Lixna], Druw.; [in Mahlup und Lettin ein Schlittenkorb, kreslis; in Rositten und Zaļmuiža ķerze, ein Korb. - Aus schwed. dial. kärsa od. kjersa "Korb"?]
Avots: ME II, 370
Avots: ME II, 370
kreša
krēsls
krê̦sls (li. krė´slas), Demin. verächtl. krēslelis,
1) der Stuhl:
laimes krēsls, der Glücksstuhl, das Glück: kādā laimas krē̦slā tad pilsētnieki iesēdušies, kad tik jautri? LP. VI, 724. guoda, guodības, valsts krē̦sls, der Thron; grēku sūdzamais krēsls, der Beichtstuhl; jumta kr., der Dachstuhl Krons-Würzau. Sprw.: visi nevar vienā krēslā sēdēt, alle können nicht gleiches Schicksal haben. nuosēsties ze̦majā krē̦slā, sich auf die Diele setzen (statt auf den Stuhl) Etn. IV, 76;
2) der Teil des Spinnrockens, in dem die Beine ruhen
Rutzau;
[3) ein hölzerner Rost
Bielenstein Holzb. 677. - Nebst kreslis zu apr. creslan, li. krãsė, slav. kŗslo "Stuhl"; vgl. Berneker Wrtb. I, 615 und 624, Reichelt KZ. XLVI, 330, Būga KSn. I, 136 ff.].
Avots: ME II, 276
1) der Stuhl:
laimes krēsls, der Glücksstuhl, das Glück: kādā laimas krē̦slā tad pilsētnieki iesēdušies, kad tik jautri? LP. VI, 724. guoda, guodības, valsts krē̦sls, der Thron; grēku sūdzamais krēsls, der Beichtstuhl; jumta kr., der Dachstuhl Krons-Würzau. Sprw.: visi nevar vienā krēslā sēdēt, alle können nicht gleiches Schicksal haben. nuosēsties ze̦majā krē̦slā, sich auf die Diele setzen (statt auf den Stuhl) Etn. IV, 76;
2) der Teil des Spinnrockens, in dem die Beine ruhen
Rutzau;
[3) ein hölzerner Rost
Bielenstein Holzb. 677. - Nebst kreslis zu apr. creslan, li. krãsė, slav. kŗslo "Stuhl"; vgl. Berneker Wrtb. I, 615 und 624, Reichelt KZ. XLVI, 330, Būga KSn. I, 136 ff.].
Avots: ME II, 276