Paplašinātā meklēšana

‡ àizkribinât Lemsal, = ‡ àizknaîbît 1.

Avots: EH I, 33

‡ apkribinât, beknibbern; benagen: a. maizes duoniņu Wolm. a. kaulus Salis.

Avots: EH I, 94

apskribinât: auch Oknist: a. kaulu.

Avots: EH I, 113

apskribinât [BW. 34402, 3], s. apskrubinât.

Avots: ME I, 122

‡ atkribinât, ab-, wegknibbern, -nagen: a. maizei garuozu Bauske, Erlaa, Salis, Trik., Wolmarshof.

Avots: EH I, 150

izkribinât "ausplusern" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 458

‡ izskribinât, auskratzen, -schaben Kaltenbr. Refl. -tiês, sich ganz und gar (ganz rein) auskratzen, -schaben lassen Kaltenbr.: abra izskribinājas.

Avots: EH I, 480

kribinât: kaulus k. Tdz. 52386, 1. Refl. -tiês: apuž gultas kribinājas pele Seyershof.

Avots: EH I, 652

kribinât, tr., knibbern, nagen: viņš kribināja zuobu galiem manu muguru Stari II, 852. nekā ietu pie vācieša baltu maizi kribināt BW. 31877. duošu... vē̦lajā rudenī ciekurīšus kribināt 15614, 2. Refl. -tiês, knibbern: pats jau vien kribinājas MWM. VII, 39. [Vgl. knibinât und krubinât.]

Avots: ME II, 277

nùoskribinât,

1): n. kaulus Pas. III, 220.

Avots: EH II, 86

nùoskrìbinât, nùoskribt [prs. -bju Nigr.],

1) tr., abnagen, abkratzen, abschälen:
meîtas nuoskriba rāceņus pusdienai Nigr.;

[2) nùoskribt, sich ablösen:
nuoskribusi (= atplīsusi) miza N.-Peb.].

Avots: ME II, 849

‡ paskribinât, ein wenig skribinât: piegājis pie stikla, sāka grabināt ar pirstiem; kai tik paskribinā ... Pas. VIII, 52.

Avots: EH XIII, 173

saskribinât, ‡

3) = sagrabinât 2: es kaut kuo saskribināju un izgudruoju, kuo uztaisīt Jauns. Raksti III, 365.

Avots: EH XVI, 448

saskribinât, tr.,

1) zusammenkritzeln:
ruokraksts bija izsprakstējis, ne̦rvōzi saskribināts A. v. J. 1896, S. 97;

2) zernagen:
peles saskribinājušas papīru smalkās druskās Adiamünde.

Avots: ME III, 733

skribinât: auch C., Dobl., Kaltenbr., Luttr., Peb.; "grebināt" Liepna; nuoganītā ganīklē avīm nav kuo s. Dunika; dzird, ka kaut kas pie durvīm skribina un ieņaudas Pas. VII, 143 (aus Nerft). ‡ Subst. skribinātājs. jem., der skribina: spalvas s., ein Skribent Jaun. Ziņas 1940, No 87, S. 2. Refl. -tiês,

1): auch C., Dobl., Fehteln, Jürg., Kegein, Lasd., Lemb., N.-Peb., Schwanb., Schwitten, Tegasch, Trik.; ‡

3) "?": nuosaukums ieduomātai grāmatai, kad jau pirms kara sāku ap tuo s. Austriņš Raksti VII, 273; "pa drusciņai ar kuo nuodarbuoties" Alswig, Buttn., Jürg., Kegeln, N.-Peb., Sessw.

Avots: EH II, 509

skribinât, tr., intr., nagen Deg., U.; (ab)kratzen Wessen, Lubn.: kuces kaulus skribināja (Var.: skrubināja) BW. 29396, 1 var. kumeliņš tukšu sili skribināja (Var.: grabināja) 12495 var. jumtā... skribināja pele Jauns. baļķuos iesāka skribināt ķirmis Latv. es skribinu kaļķus nuo mūra Stari I, 277. (fig.) kad uzkalniņi nuosūsēs, sākšu tūlīt zemi skribināt U. b. 127, 6. Refl. -tiês, I ) (hin und wieder ein wenig) nagen: aizkrāsnē skribinājās peles Druva I, 174;

2) (mit einer Arbeit) eilen:
kuo tâ skribinies, dari pamazām! Dond. Nebst skribelêt, skribene, skribît, *skribt zu skriba; vgl. auch kribinât.

Avots: ME III, 892

uzkribinât, knibbernd, kratzend zum Vorschein bringen: uzkribināt de̦gunā asinis Wolmarshof.

Avots: ME IV, 344

uzskribinât,

1) = uzskribelêt: u. savu vārdu uz sienas;

2) = uzkribinât Segew.

Avots: ME IV, 378