kriets
kriets: auch (mit ìe 2 ) Prl. n. FBR. VI, 96, Daudzese, Heidenfeld; Linden in Kurl., Saikava: teļš bij labi k. (ziemlich gross) Saikava. šuovasar krietas zâles nebūs Linden in Kurl.
Avots: EH I, 658
Avots: EH I, 658
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kriets' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kriets' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (8)
krieti
nekrēts
[nekrē̦ts (?) grastig, hässlich; unartig Für. I, unter krē̦ts; für nekriets? Auch in Welonen und Makašē̦ni werde ein nekrē̦ts für nekrietns gebraucht.]
Avots: ME II, 719
Avots: ME II, 719
noskriet
nùoskrìet [li. nuskriẽti "mit dem Zirkel eine Kreisfläche abreissen"],
1) intr., hinlaufen, weglaufen, hinab-, herablaufen, verlaufen, abfliessen:
nuoskriet uz mežu, nuo kalna. tuo dzirduot, viņam nuoskrēja za jš gar acim. (es nevaru ni˙kur nuoskriet Pas. II, 72.] putni nuo zariem nuoskrien Dan. 4, 1 l. vai ūdeņi jau nuoskrējuši nuo zemes virsus? I Mos. 8, 8;
2) überströmt werden:
man nuoskrēja brūni svārki... asinīm BW. 34043, 11;
3) tr., ablaufen, eine Strecke laufend zuīücklegen: es nuoskrēju divi verstes vienā skriešanā;
4) abjagen, abrennen:
nuoskrej tē̦va kumeliņu BW. 12965, 1. zirgs nuoskriets putās Etn. II, 33;
5) im Laufen übertreffen, überholen:
tu jau nevari manu divi gadu ve̦cuo brāli nuoskriet LP. VI, 376. Refl. -tiês,
1) verlaufen:
nuolēmu nuogaidīt, kamē̦r ūdeņi nuoskrienas Latv.;
2) Gberströmt werden:
vīrs nuoskrējies ar asinīm Degl.;
3) sich ablaufen, sich die Beine ablaufen:
nuoskrējies kâ suns. man ve̦cam cilvē̦kam ik˙dienas jānuoskrienas A. XIII, 41;
4) um die Wette laufen:
iesim uz nuoskriešanuos! Kursiten.
Avots: ME II, 849
1) intr., hinlaufen, weglaufen, hinab-, herablaufen, verlaufen, abfliessen:
nuoskriet uz mežu, nuo kalna. tuo dzirduot, viņam nuoskrēja za jš gar acim. (es nevaru ni˙kur nuoskriet Pas. II, 72.] putni nuo zariem nuoskrien Dan. 4, 1 l. vai ūdeņi jau nuoskrējuši nuo zemes virsus? I Mos. 8, 8;
2) überströmt werden:
man nuoskrēja brūni svārki... asinīm BW. 34043, 11;
3) tr., ablaufen, eine Strecke laufend zuīücklegen: es nuoskrēju divi verstes vienā skriešanā;
4) abjagen, abrennen:
nuoskrej tē̦va kumeliņu BW. 12965, 1. zirgs nuoskriets putās Etn. II, 33;
5) im Laufen übertreffen, überholen:
tu jau nevari manu divi gadu ve̦cuo brāli nuoskriet LP. VI, 376. Refl. -tiês,
1) verlaufen:
nuolēmu nuogaidīt, kamē̦r ūdeņi nuoskrienas Latv.;
2) Gberströmt werden:
vīrs nuoskrējies ar asinīm Degl.;
3) sich ablaufen, sich die Beine ablaufen:
nuoskrējies kâ suns. man ve̦cam cilvē̦kam ik˙dienas jānuoskrienas A. XIII, 41;
4) um die Wette laufen:
iesim uz nuoskriešanuos! Kursiten.
Avots: ME II, 849
plēšāt
plēšât, -ãju, plēšuôt,
1) plēšuôt Karls., plẽšât Wolmarshof, den Blasebalg treten: plēšuot kalēja smēdē Duomas IV, 348. viņš skatās, kâ dē̦ls plēšuo zilganas liesmas (smēdē) Foruk II, 55;
2) plẽšât Drosth., N.-Peb., plēšât Wid., plẽšâtiês, -ãjuôs Ahs., Dond., tief, schwer atmen:
saskriets zirgs dikti plēšājas Ahs. viņš sāka ar savām iebrukušajām krūtīm smagi plēšāt MWM. VIII, 592;
3) "?": skan skaļi divas stabules, un plēšā e̦rmoņika LA.; plẽšât, auf einer Harmonika spielen
Salis.
Avots: ME III, 341
1) plēšuôt Karls., plẽšât Wolmarshof, den Blasebalg treten: plēšuot kalēja smēdē Duomas IV, 348. viņš skatās, kâ dē̦ls plēšuo zilganas liesmas (smēdē) Foruk II, 55;
2) plẽšât Drosth., N.-Peb., plēšât Wid., plẽšâtiês, -ãjuôs Ahs., Dond., tief, schwer atmen:
saskriets zirgs dikti plēšājas Ahs. viņš sāka ar savām iebrukušajām krūtīm smagi plēšāt MWM. VIII, 592;
3) "?": skan skaļi divas stabules, un plēšā e̦rmoņika LA.; plẽšât, auf einer Harmonika spielen
Salis.
Avots: ME III, 341
riekts
sakriet
sasalt
sasalˆt: laiks bija ziemas, - jī cieši sasala (wurde ganz steif vor Kälte) Pas. X, 257 (aus Lettg.). kâ tu bē̦rnu ziemas laikā aizve[dī]si? jis sasals! Kaltenbr. kad ir sasalis (hat zu frieren bekommen), tad paliek slims Linden in Kurl. kad zirgs saskriets, tad tas jātur siltā vietā, lai nesasaļ (sich nicht erkältet) Sonnaxt. ‡ Subst. sasalumi Allend. n. FBR. XIX, 83, hartgefrorener Kot auf dem Wege.
Avots: EH XVI, 445
Avots: EH XVI, 445
zuks
zuks,
1) ein ziemlich grosser Junge
Sessw.: nu esi jau kriets zuks!
2) "ein unangenehmer Gast"
Kokn.;
3) s. zuka II.
Avots: ME IV, 750
1) ein ziemlich grosser Junge
Sessw.: nu esi jau kriets zuks!
2) "ein unangenehmer Gast"
Kokn.;
3) s. zuka II.
Avots: ME IV, 750