krikškans
krikškans [wohl mit hochle. ška aus šķe̦] Druw., krikšins Mar., jemand, der das Lachen zu unterdrücken sucht Druw. n. Etn. II, 33, Palzm. [Vgl. krikstêt 2.]
Avots: ME II, 278
Avots: ME II, 278
'krikškans' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: