apkritināt
‡ apkritinât, umfallen machen, lassen (perfektiv): ragavas apkritinājis Janš. Dzimtene V, 169.
Avots: EH I, 94
Avots: EH I, 94
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kritināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kritināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
iekritināt
ìekritinât,
3): "(Bauhölzer) zwischen zwei Ständern von oben hineinsenken"
Biel. n. U. (unter kriteņi).
Avots: EH I, 522
3): "(Bauhölzer) zwischen zwei Ständern von oben hineinsenken"
Biel. n. U. (unter kriteņi).
Avots: EH I, 522
iekritināt
[ìekritinât,
1) hineinschütten:
iekr. rāceņus pagrabā Wandsen;
2) einfallen od. sich senken machen (beim Backen):
meita iekritinājusi maizi Trik.;
3) sich fallend hineinfügen machen:
iekritināja trīs puosmus Nigr.]
Avots: ME II, 30
1) hineinschütten:
iekr. rāceņus pagrabā Wandsen;
2) einfallen od. sich senken machen (beim Backen):
meita iekritinājusi maizi Trik.;
3) sich fallend hineinfügen machen:
iekritināja trīs puosmus Nigr.]
Avots: ME II, 30
izkritināt
‡ izkritinât Dond., N.-Schwanb., Wandsen, = ‡ izkre̦tulât: vai esi izkritinājis, kuo šuorīt izvētījām? Dond. ar vēju graudus nuo pe̦lūm izšķir (izvētī un izkritina) Dünsb. Bērnu draugs I, 7.
Avots: EH I, 459
Avots: EH I, 459
kritināt
kritināt
kritinât [li. krìtinti "давать падать"], fakt. zu krist,
1) fallen lassen;
kritināmas durvis, die Falltür Brasche. kas viņus kritina (verleiten) uz šīm indevēm? Pūrs III, 40. Spreu und Korn durch die Windigungsgabel (kridžuklis) od. durch das Windigungssieb (kre̦tulis) fallen lassen und sie so durch den Wind von einander trennen, sieben [Dond., Wandsen]: saimnieks kritina piedarbā rudzus. naudas kārīga cilvē̦ka sarausumu viņā dzīvē kritina kre̦tulī, lai re̦dzē̦tu, vai kāda ārtava labdarībai arī zieduota LP. VII, 1196; [2) zum Fall zu bringen versuchen: Reichvalds, nevarē̦dams Hāzim skuoluotāja darbā ne˙kā pieķerties, kritinājis viņu kā ērģelnieku Janš. Dzimtene 2 II, 340;
3) sich setzen lassen (Flüssigkeiten)
Jürg.].
Avots: ME II, 282
1) fallen lassen;
kritināmas durvis, die Falltür Brasche. kas viņus kritina (verleiten) uz šīm indevēm? Pūrs III, 40. Spreu und Korn durch die Windigungsgabel (kridžuklis) od. durch das Windigungssieb (kre̦tulis) fallen lassen und sie so durch den Wind von einander trennen, sieben [Dond., Wandsen]: saimnieks kritina piedarbā rudzus. naudas kārīga cilvē̦ka sarausumu viņā dzīvē kritina kre̦tulī, lai re̦dzē̦tu, vai kāda ārtava labdarībai arī zieduota LP. VII, 1196; [2) zum Fall zu bringen versuchen: Reichvalds, nevarē̦dams Hāzim skuoluotāja darbā ne˙kā pieķerties, kritinājis viņu kā ērģelnieku Janš. Dzimtene 2 II, 340;
3) sich setzen lassen (Flüssigkeiten)
Jürg.].
Avots: ME II, 282
nokritināt
nùokritinât, fakt. zu nùokrist,
1) fallen lassen:
meita nùokritināja vienu pupu pie zemes Etn. II, 48;
[2) (eine Flüssigkeit) abstehen, sich setzen lassen:
saduļķotu ūdeni vajaga nuokritināt, tad tuo varēs dzert Neuenb.].
Avots: ME II, 802
1) fallen lassen:
meita nùokritināja vienu pupu pie zemes Etn. II, 48;
[2) (eine Flüssigkeit) abstehen, sich setzen lassen:
saduļķotu ūdeni vajaga nuokritināt, tad tuo varēs dzert Neuenb.].
Avots: ME II, 802
pakritināt
pakritināt
piekritināt
sakritināt
sakritinât, fakt.,
1) zusammenfallen machen;
2) schmieden
Brasche;
3) "leicht aufbauen, errichten"
Brasche Kâ Palejas Jānis.
Avots: ME II, 656
1) zusammenfallen machen;
2) schmieden
Brasche;
3) "leicht aufbauen, errichten"
Brasche Kâ Palejas Jānis.
Avots: ME II, 656
uzkritināt
Šķirkļa skaidrojumā (1)
kritenis
kritenis Grob., kritinis N.-Bartau,
1) dünne Balken od. dicke Stangen, deren Enden man in die Rinnen zweier Pfosten eines Zaunes von oben hineinfallen lässt
Lasd.; kritenis ir sklanda starp diviem stabiem, kura netuop ar naglām piesista, bet kuras abi gali iekritināti stabuos izcirstās rievās Grob. Auch der auf diese Weise gemachte Zaun: [gani sakāpa uz sklandām un kriteņiem lūkuoties Janš. Čāp. 57.] viņš ecēja gar kriteni Janš. kritiņu žuogs N.-Bartau;
2) kriteņi, Füllholz zwischen zwei Ständern
Karls.; Bauholzer, die zwischen zwei Ständern von oben hineingesenkt werden U.;
3) kritenis*, ein Fallbrett
Dr.
Avots: ME II, 281, 282
1) dünne Balken od. dicke Stangen, deren Enden man in die Rinnen zweier Pfosten eines Zaunes von oben hineinfallen lässt
Lasd.; kritenis ir sklanda starp diviem stabiem, kura netuop ar naglām piesista, bet kuras abi gali iekritināti stabuos izcirstās rievās Grob. Auch der auf diese Weise gemachte Zaun: [gani sakāpa uz sklandām un kriteņiem lūkuoties Janš. Čāp. 57.] viņš ecēja gar kriteni Janš. kritiņu žuogs N.-Bartau;
2) kriteņi, Füllholz zwischen zwei Ständern
Karls.; Bauholzer, die zwischen zwei Ständern von oben hineingesenkt werden U.;
3) kritenis*, ein Fallbrett
Dr.
Avots: ME II, 281, 282