krunčot
‡ krunčuôt, zu erschliessen aus sakrunčuôt. Refl. -tiês. Falten werfen, sich knüllen: brunči kruñčuojas Lemb., Salis, (mit ùn 2 ) Aahof.
Avots: EH I, 660
Avots: EH I, 660
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'krunčot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'krunčot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
sakrunčot
sakrunčuôt: "savilkt (drēbi) čuokarā" (mit uñ) A. Brigadere (mündlich); "saburzīt" Allend.
Avots: EH II, 420
Avots: EH II, 420
sakrunčot
sakrunčuôt "faltig machen" Gr. -Autz, Grundsahl, Nötk.; "nähend den Stoff in Falten zusammenziehen" Welonen, Festen, Vank.: kaut kādus sakrunčuotus kankarus jau es mugurā nevilkšu A. Brigader; nachlässig durchnähen: gribēja iešūt vārdu, bet tikai sakrunčuoja aude̦klu Jürg.
Avots: ME III, 656
Avots: ME III, 656