Paplašinātā meklēšana

bezkruñkains, -aiņš, keine Runzeln habend, runhellos: bezkrunkaiņa āda, piere.

Avots: ME I, 284

kruñka, kŗuñka [Līn., Dunika], Kand., [kruñķe Jürg.], Demin. verächtl. kruñcele, die Runzel, Falte: nebē̦dā par krunkām vaigā Etn. IV, 94. atradu meitu sapuosušuos kruncelēm un plīvuŗiem DL. [Aus mnd. krunke.]

Avots: ME II, 287

kŗuñka, kŗunkât usw., s. kruñka, kŗuñkât usw.

Avots: ME II, 297

I kruñka: auch Orellen (die Falte in der Haut), (mit ùn ² ) Sonnaxt (im Kleide), (mit un ) Wessen.

Avots: EH I, 660

‡ II krunka "ein Krug" Linden in Kurl.

Avots: EH I, 660

krunkaînis: plur. krunkaiņi, ein altmodischer, an der Taillenstelle in krause Falten gelegter Männerrock Lös.

Avots: EH I, 660

krunkaînis, der Runzelige, Faltige: šuvu kre̦klu krunkainīti BW. 7388.

Avots: ME II, 287

kruñkaîns, kŗuñkaîns [Lautb.], Kand.,

Avots: ME II, 287

aptuvums, Umgegend; viņiem vaigi de̦guna aptuvumā krunkaini Druva I, 1096.

Avots: ME I, 132

‡ grindzeles "krunkas, kas iesitas striķī, pēdējuo visai gruodi vijuot" N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 618. Vgl. grendzele ‡ 2.

Avots: EH I, 406

‡ grùnka ² Sessw, die Runzel, Falte (krunka).

Avots: EH I, 411

[izglaust,

1) glatt streiche(l)n
(in Mesoten dafür izgauzt): izgl. matus gludus; izgl. krunkas;

2) streichelnd zur Seite schieben:
izgl. matus nuo pieres;

3) streichend, schmierend glätten:
izgl. mūri vai krāsni ar māliem;

4) heimlich entwenden:
izgl. naudu nuo kabatas Borchow. Refl. - tiês, zur Genüge streiche(l)n.]

Avots: ME I, 738

[kruñķains Jürg.], runzelig, faltig: krunkaini vaigi, svārki; krunkaina piere, ce̦pure.

Avots: ME II, 287

krustšķḕ̦rsãm, krustšķḕ̦rsu, kreuz und quer: krunkas vilkās krustšķē̦rsām Kleinb. MWM. XI, 259.

Avots: ME II, 290

nùobraũcît [li. nubraukýti], tr., abstreichen, abstreifen: krunkas, svārkus, cimdus, lapas, uogas. viņš nuobraucīja iesirmuo bārzdu Niedra. baltajam ābuolam gali vien nuobraucīti BW. 28671. nuobraucīšu apentiņus 32758.

Avots: ME II, 764

runkaîns Popen, Bers., Kl., runkuôts, = krunka%C3%AEns">krunkaîns, krunkuôts, faltig, faltenreich: apaļā, runkaiņā (runkuotā S. 36) mice RKr, VII, 35. kre̦kls runkuotām piedurknēm BW. 20453, 14 (aus Sessw. u. Lasd.).

Avots: ME III, 562

sačervelêt, tr., kräuseln; in Unordnung bringen : vējš sačervelēja ūdeni Dr. - šī uguns sačervelējusi mūsu sabiedrības gara pasauli Latv. Refl. -tiês, sich kräuseln (auch vom bewegten Wasser gesagt), sich verwickeln : mati, spalvas de̦gdami, kalzdami sačervelējas Erlaa. mati vienā pinkā sačervelējušies Ramkau. āda uz mazās pieres sačervelējusēs MWM. VII, 161, krunkaina kâ sačervelējusēs tāss vecene Niedra. sačervelējušās lapas id, sačervelējusēs uogle A. XX, 14.

Avots: ME II, 605

sakul˜t,

1): auch Lng. (unter kult); verprügeln:
s. suni Salis; glattschlagen: citreiz (izmazgātu) lakatu satin un plaukstu starpā sakuļ (ar ruoku izgludina krunkas) Seyershof. s. (ar bungu vāli savelēt) veļu AP.;

2): s. salmus ar zirgiem AP.;

3): durchrühren:
s. (samaisīt) abrā maizi (= mīklu) KatrE. Refl. -tiês,

2): vai man vajadzēja ar tādu gaisa grābsli s. (= apprecēties)! Frauenb.

Avots: EH XVI, 420

sastiñgt, intr., erstarren Ruhental: sastindzis... kâ rags Kaudz. M. 47. sastingu, nuosalu tēvis gaidīdama BW. 18509, 2. tikkuo nesastinga nuo smiekliem, nuo liela aukstuma Sassm. tuo sastingušu nuo ūdens izvilkuši LP. VlI, 984. Ķencis sastinga aiz bailēm Kaudz. M. 155. vinš bij pa˙visam sastindzis un sastulbis nuo pārsteiguma un brīnumiem Vēr. II, 31. ūdeņi sastinguši jūŗas vidū II. Mos. 15, 8. vārds uz lūpām... sastingst Vēr. I, 783. viņas sausajā, krunkainajā, it kâ sastingušā sejā 1283. sastingušas acis, starre Augen Heniņ. -Subst. sastiñgums, das einmalige Erstarren, die Erstarrung: abinieki un rāpuļi pavada ziemu sastingumā Sassm. viņam uznāca kâ auksts sastingums Vēr. I, 827.

Avots: ME III, 747, 748

žulgs,

1) = žulgans I 1: šis zmadzē̦ns ir piežuldzis pa˙visam žulgs Vīt.;

2) = žulgans I 2, müde, trübe (von Augen gesagt): žulgas ² acis Bauske;

3) = žulgans I 3: žulga dūša Bauske;

4) = žulgans I 4, verblichen (?): miruonīgi bālā... krunkainā piere un žulgie vaigi likās staruojuoši Veselis Netic. Toma mīlest. 104. - Subst. žulgums,

1) die Feuchtigkeit, Nässe:
pavasaŗa saulē un vējā piesmadzējušai malkai izve̦lkas viss žulgums Vīt.;

2) "nelaba dūša" (mit ulˆ ² ) Bauske: man tāds žulgums uznāca.

Avots: ME IV, 830