krustot
krustuôt, Refl. -tiês, ‡
2) = krustîtiês 2: čigāns krustuojas un dievuojas, bet ne˙viens viņam netic Frauenb.
Avots: EH I, 661
2) = krustîtiês 2: čigāns krustuojas un dievuojas, bet ne˙viens viņam netic Frauenb.
Avots: EH I, 661
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'krustot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'krustot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
krustot
krustot
krustuôt, tr., kreuzen: zirgu un ēzeli Vēr. II, 1187. kumeliņš krustuotām krēpītēm BW. 29869. Refl. -tiês, sich kreuzen: sāk zibeņi krustuoties LP. VII, 497. Subst. krustuôšana, das Kreuzen; asiņu krustuôšanās; krustuojums, die Kreuzung: ielu krustuojums Vēr. II, 1305. meita dabūjuse pārskriet vagu krustuojumam LP.VII,70.
Avots: ME II, 290
Avots: ME II, 290
nokrustot
nùokrustuôt (unter nùokrustît ),
2): bekreuzen (um Böses abzuwehren)
Seyershof: pats sevi nuokrustuojis, kad licies gulēt.
Avots: EH II, 57
2): bekreuzen (um Böses abzuwehren)
Seyershof: pats sevi nuokrustuojis, kad licies gulēt.
Avots: EH II, 57
pakrustot
pakrustot
[pakrustuôt, mit Kreuzen statt einer Unterschrift (ein Dokument) versehen Celm.] Refl. -tiês, das Kreuz statt der Namensunterschrift ziehen: viņš pakrustuojas zem sprieduma Aps.
Avots: ME III, 49
Avots: ME III, 49
pārkrustot
pãrkrustuôt, ‡
2) kreuzweise übereinander legen:
apsēdās un pārkrustuoja kājas Daugava 1937, S. 234.
Avots: EH XIII, 203
2) kreuzweise übereinander legen:
apsēdās un pārkrustuoja kājas Daugava 1937, S. 234.
Avots: EH XIII, 203
pārkrustot
pãrkrustuôt, tr., durchkreuzen: dūksnājs ve̦cām kritalām un apiņu stīgām pārkrustuots Etn. II, 75.
Avots: ME III, 162
Avots: ME III, 162
sakrustot
sakrustuôt: "2) auch sakrustît" ME. III, 656 zu verbessern in "3) auch sakrustît".
Avots: EH XVI, 420
Avots: EH XVI, 420
sakrustot
sakrustuôt, tr.,
1) kreuzen, kreuzweise zusammenlegen:
sakrustuot ruokas uz muguras, pār krūtīm;
2) sakrustît, in Unordnung bringend kreuz und quer legen:
kas tuos manus ruožu krūmus krust[u] krustiem sakrustīja? BW. 6455;
2) auch sakrustît, (mehrfach) mit dem Zeichen des Kreuzes versehen:
raganas aizdze̦nuot nuo mājām un nuo luopu kūtīm, kad visas ē̦kas un kūtis sakrustījuot (sakrustuojuot LP. VIl, 594) Etn. III, 53. Refl. -tiês, sich kreuzen (auch fig.): apstākļi var pa˙visam greizi sakrustuoties Etn. lI, 19.
Avots: ME II, 656
1) kreuzen, kreuzweise zusammenlegen:
sakrustuot ruokas uz muguras, pār krūtīm;
2) sakrustît, in Unordnung bringend kreuz und quer legen:
kas tuos manus ruožu krūmus krust[u] krustiem sakrustīja? BW. 6455;
2) auch sakrustît, (mehrfach) mit dem Zeichen des Kreuzes versehen:
raganas aizdze̦nuot nuo mājām un nuo luopu kūtīm, kad visas ē̦kas un kūtis sakrustījuot (sakrustuojuot LP. VIl, 594) Etn. III, 53. Refl. -tiês, sich kreuzen (auch fig.): apstākļi var pa˙visam greizi sakrustuoties Etn. lI, 19.
Avots: ME II, 656