kruts
kruts (hochle.), Adv. kruti und kruši, jäh, steil, rasch, plötzlich. - Aus r. крутъ "jäh, steil".
Avots: ME II, 291
Avots: ME II, 291
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kruts' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kruts' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (4)
kruši
kruši (hochle.), Adv., jäh, plotzlich einbiegend oder pl6tzlich abhängend, steil Oppek. n. Mag. XIII, 24; schnell, fix, plotzlich Inflänt. n. A. XII, 78. tuo vajaga kruši padarīt N.-Schwanb. tad itin kraši piesita ar cirvja pieti RA. - Zu kruts.
Avots: ME II, 290
Avots: ME II, 290
krušs
‡ II krušs,
1) steil
Adsel: k. kalns;
2) schnell, eilig fix
Bērzgale, Golg., Schwanb., Stom.: tas tik ir k. cilvē̦ks! savu darbu padara kruši, kruši. Zu kruts.
Avots: EH I, 661
1) steil
Adsel: k. kalns;
2) schnell, eilig fix
Bērzgale, Golg., Schwanb., Stom.: tas tik ir k. cilvē̦ks! savu darbu padara kruši, kruši. Zu kruts.
Avots: EH I, 661
nekrutis
pēši
pēši U., Adv., plötzlich. Wohl zu einem ide. Adjektiv *pētus od. *pēti̯os "abschüssig, steil" (auf š < ti̯ weist piepētība "Plötzlichkeit"), vgl. gr. προπετής "vorwärts fallend, geneigt", alb. pεrpjetε "abschüssig, steil" (und zur Bed. le. kruts "steil, plötzlich"); in diesem Fall also zu le. pẽtît (s. dies), ai. pāta-ḥ "Fall, Sturz" u. a.
Avots: ME III, 211
Avots: ME III, 211