Paplašinātā meklēšana

dižkuņ̃ģis, der Schmerbauch, Vielfrass Dünsb., Sassm.

Avots: ME I, 475

kuņ̃ģis: man pazuda jē̦ra k., dīķī zarnas skaluojuot BW. piel. ² 20500, 2. teļa k. BW. 20500, 9. "piena kuņģī" sakrājas šķidri netīrumi Siuxt. prāta k. Spiess, ein Klügling (geringschätzig). sārma k. Grünh. "badīgs rijējs". trābas k. Grünh., ein sehr gefrässiges, unersättliches Tier.

Avots: EH I, 676

kuņ̃ģis, der Magen, Wanst; grāmatu od. siera kuņģis, der Labmagen. kuņģa auguonis, iekaisums, slimības, Magengeschwür, -entzündung, -krankheit; kuņģu diena, der 17. Januar: Tenīsa dienā (17. janv.), kuo mums ļaudis par cūkaušu jeb kuņģu dienu iesaukuši, sievas nevērpj un ē̦d cūkas ausis un kuņģus, lai cūkas vaisluotuos Etn. II, 24. [putru kuņģis, jem., der sich mit Grütze vollgestopft hat U. - Vgl li. kungiuks "Magen" bei Miežinis und poln. dial. kundziuk bei Brückner KZ. XLV, 50. Jedenfalls nicht echt lettisch.]

Avots: ME II, 317

pakuņ̃ģis: hinter "Vēr. I, 976" ME. III, 51 zu ergänzen, "die Bauchspeicheldrüse".

Avots: EH II, 146

pakuņ̃ģis [Serben, Segew., = pavêdere]: pakuņģa dziedzeris Vēr. I, 976; ["= pakrùts" N.-Peb.]

Avots: ME III, 51

prìekškuņģis Karls., Konv. ² 2112, der erste Wiederkäuermagen.

Avots: ME III, 395

bā̀rkšķains: bârķškans ² Salis: aitai ir b. kuņģis.

Avots: EH I, 209

blusa (li. blusà, aksl. блъха), der Floh. blusu kule, der Flohsack, jem., der voller Flöhe ist; n. St. u. U. auch blusu kuņģis; blusu kāvējs, der Daumen (scherzweise); blusa iekuodusi, scherzweise von einer Frau, die in die Wochen kommt St., U. blusu dancis, ein Tanz Upīte, Medn. laiki. Sprw.: tam vairāk stiķu un niķu nekā sunim blusu. tukša blusa augsti le̦c. pie ēdiena kâ blusa, pie darba kâ uts. [Vgl. Berneker Wrtb. I, 62, Trautmann Wrtb. 35 und Meillet MSL. XXII, 142 f.]

Avots: ME I, 318

braũkât, - āju freqn. von bràukt, wiederholt fahren, umherfahren: duosim (māsu) Rīgas celiņā; tur mēs paši braukāsim BW. 12218,7. Refl. - tiês: kuņģis, vē̦de̦rs braukājas, der Magen knurrt Dünsb.; n. Brasche auch: die Haut abwerfen (von Schlangen).

Avots: ME I, 325

izdžakât, tr., austechen, grösser machen, breiter amchen (vom Loche): caurums izdžakāts, un kuņģis nāk laukā Wain.

Avots: ME I, 734

kre̦tulis,

1): auch Holmhof, Gold., Iw., Nogallen, Schwarden. Siuxt, Strasden, Windau: es šķitu kre̦tuli pie... sienas: tas bija Pēteŗa... kuņģis BW. 20155.

Avots: EH I, 650

I lìekums, der Überfluss, Überchuss L., die Nutzlosigkeit, Zwecklosigkeit, die Kleinigkeit: bet tev sirds sažņaudzas pas savu liekumu A. XX, 882. ne˙re̦ti šie liekumi tâ pārņe̦m pašu lietas kuoduolu, ka pēdējais vairs grūti izluobāms A. XV, 373. jums ir tāda māte, kas par visiem sīkumiem un liekumiem zin un pruot gādāt Seib. māmiņ, cik pretīgi man visi šie liekumi! Seib. Der Plur. liekumi, Abfälle beim Schlachten, das Eingeweide: liêkumi ² [Dunika] ir luopu vai putnu iekšas, zarnas, kuņģis, aknas, plauši, sirds, liesa, grāmata, arī kāju gali un purns. liekumi piede̦r pie gardākajiem tautas ēdieniem N. - Bartau, Rutzau, Gold. Etn. II, 129. tu, tēviņ, cūku kavi, kur tie cūkas liekumiņi? BW. 21108. Zu lìeks.

Avots: ME II, 497

I penderis,

1): auch (mit èn ² ) Liepna, ("dzīvnieka kuņģis") Mahlup: putrai atstāj gludās zarnas un penderi Mahlup.

Avots: EH II, 223

pràts: traki prāti vȩcajam BW. 35717, 3. nuo Jukuma vairs ne˙kāda prāta: viņš... iegulst karstuma guļā un nuomirst Delle Negantais nieks 27. "592" ME. III, 381 b, Z. 24 v. o. in "592, 10" zu verbessern. nav pilnu prātu Oknist n. FBR. XV, 185. lai ne˙viens... neduomā ielīst ļaunā prātā (mit böser Absicht) mūsu zemē Vindedze 103. viņš kuļ tuo vai ik dienas, kamȩ̄r šī prātā nāk (Verstand annimmt) Ciema spīg. 176. mazā prātā palikt BielU., schwachsinnig werden. kunga prātā būt Windau, berauscht (besoffen) sein. prāta kuņģis Frauenb. "ein gescheiter Mensch". "padārīt" ME. III, 383a, Z. 23 v. o. in "padarīt" zu verbessern.

Avots: EH II, 314

‡ II pum̃purs Salis "sīgas vai laša kuņģis". Wohl zu pum̃purs I gehörig.

Avots: EH II, 325

pùslis,

8) b): pûslīši ² Anzen, Frauenb., Ramkau, silene vulgaris;

9) "kuņģis" (s. ME. III, 450 unter 1): auch (mit ù ² ) Auleja.

Avots: EH II, 343

pùslis Serbigal, Neuenb., Wolm., pûslis ² Līn., Iw., Salis, Ruj., AP., pùslis ² KL, Nerft, Preili, pûsls ² Dond.,

1) eine Blase:
Sprw. baidi kaķi ar pūsli, tas baidīsies, - ne vīrs! "kuņģis" Zaļmuiža;

2) die Urinblase bei Menschen und Vieh;

3) fig., ein leicht aufgebrachter, erzürnter Mensch
U. (in dieser Bed. auch dusmu pūslis BW. 10781 var.); zur Bezeichnung eines Menschen von kleinem Wucltse: bija man kaimiņuos vīra pūslis cerējams BW. 9397. kur tas mūsu znuota pūslis? 22973, 6. nāc laukā, švaiņa pūsli! 13730, 29 var. -jē̦ra pūslis, Schimpfwort: ai svainīti, jē̦ra pūsli! RKr. XVI, 152; BW. 25759. juoku pūslis, ein Spassvogel: mazais Jūlijs, mūsu juoku pūslis MWM. VIII, 40;

4) pūslĩtis, ein Vogel
Konv. ² 2319;

5) dūdu pūslis, die Sackpfeife
St., Bergm. n. U.;

6) Plur. pūšļi, das Verbällen der Pferde
Ruhental n. U.;

7) pūšļi, Andorn (marrubium vulgare
L.) RKr. I1, 74, St.;

8) Demin. pūslĩši,

a) Taubenkropf (cucubalus
Behen.) U.,

b) pûslīši ² Nigr., Kandau, Wandsen, Dond., aufgeblasenes Leimkraut (silene inflata
Sm.) RKr. II, 78,

c) digitalis purpurea Bauske. Nebst li. pūslė̃ "Blase"
wohl direkt zu pùst: vgl. Persson Beitr. 248.

Avots: ME III, 450

sìetals Ronneb. n. RKr. XVI, 16, Smilt., Drosth., sietals, auch sietalis Manz., ein Mastschwein Elv., Manz. Lettus, U., Rositten, Dricē̦ni: kādi cūkasluopi: ne˙maz tādi kâ ziemu mitināmi pussiķi, bet tīri kâ rudeni gārdā uz baŗuokli turē̦ti siêtali ² Janš. Dzimtene ² III, 127. saimniece . . . sietaliem kāpuostu dārzā lauž lapas Dz. V. tie, ar saviem labiem draugiem sagājuši, baruojas kâ sietaļi Manz. Post. II, 22; ein dicker Mensch U., ein Unmässiger, Gieriger (auch sietala kuņģis N.-Sessau n. U., sìetals ² od. sìetalis ² , ein Schimpfwort Warkl., sietalža Alksnis-Zundulis): tas jau gatavs sietalža: ē̦d vai ik stundas, tuomē̦r nav paēdis! Alksnis-Zundulis. -sietala zirgs "zirgs, kas ātri ē̦damuo cauri laiž". Wohl zu siet.

Avots: ME III, 860

‡ I skulda AP. "kuņģis": vgl. skuldas.

Avots: EH II, 515

I trāba: "ē̦ka" (mit à ² ) Kaltenbr.; "ve̦ca māja" (mit à ² ) Sonnaxt; ve̦cu ābeļu un citu kuoku apņe̦mtas trābas un nelielas ... jaunsaimniecības Jauns. Augšz. 3. liela, re̦sna bāba kâ t. Sonnaxt. trābas kuņģis Grünh. "nepieēdīgs kustuonis".

Avots: EH II, 692