Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kudi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kudi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
kudi
ku˙dĩ (aus r. куды), wohin: ku˙dī iesi? Kand. In der Volkssprache oft zur Hervorhebung eines Begriffes: viņš ku˙dī labāks par tevi. mans dē̦ls ku˙dī - šitāds manā lielumā A. XV, 2, 340. zīmēju, zīmēju, bet ku˙dī dieviņ! kâ gribu kanceles vietu apmēŗuot, ve̦lns neļauj LP. VI, 425. (Vgl. das ebenfalls entlehnte li. kudiž "гораздо, далеко".]
Avots: ME II, 299
Avots: ME II, 299
kudiķis
kudināt
kudināt
kudinât,
1) in Nigr., Ahs., [Wain.], = kutinât, kitzeln:
kudini, brālīti, lai griež priekšu BW. 25003;
[2) aufmuntern, antreiben
Bers., Ruj., Salis. Zu dieser Bed. vgl. kudît].
Avots: ME II, 299
1) in Nigr., Ahs., [Wain.], = kutinât, kitzeln:
kudini, brālīti, lai griež priekšu BW. 25003;
[2) aufmuntern, antreiben
Bers., Ruj., Salis. Zu dieser Bed. vgl. kudît].
Avots: ME II, 299
kudiņš
nokudināt
‡ nuokudinât, kitzelnd abquälen: tuos nuokudinuot līdz nāvei Janš. Mežv. ļ. II, 442.
Avots: EH II, 57
Avots: EH II, 57
pakudināt
‡ pakudinât, anspornen (?): dziesma ... kaŗuotājus tâ iedruošināja un pakudināja, ka tie pie briesmām vairs ... neduomāja Mekons Septiņi Okstoņi 57.
Avots: EH II, 145
Avots: EH II, 145
paskudināties
‡ paskudinâtiês, eine Weile skudinâtiês: drusciņ palē̦kāt un p. Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 106.
Avots: EH XIII, 173
Avots: EH XIII, 173
sakudināt
sakudinât, tr., tüchtig antreiben, aufmuntern: abi sakudināja viņa muodrību A. v. J. 1896, S. 801.
Avots: ME II, 657
Avots: ME II, 657
saskudināt
saskudinât galvu līdz reibumam Dond., den Kopf bis zum Schwindeln in die Runde drehen. Refl. -tiês, sich zu viel in die Runde drehen: saskudinājās tâ, ka pakrita Dond.
Avots: ME III, 734
Avots: ME III, 734
skudināt
skudinât, Refl. -tiês: (dejuotāju pāris) skudinājas atkal, ka zib vien Dünsb. Apakš ziemassvetku egl. III, 52.
Avots: EH II, 514
Avots: EH II, 514
skudināt
skudinât Suhrs n. FBR. VII, 54, Dond., Sassm., (den Kopf) schütteln: neskudini galvu, - apreibsi! Dond. Refl. -tiês, sich schnell in die Runde drehen Dond.; schnell aufwärtsschiessen (von einem Feuerstrahl) Baltijas senatne. Zur Wurzel von skudra?
Avots: ME III, 901
Avots: ME III, 901
uzkudināt
uzkudinât,
1) kitzelnd aufwecken:
uzkudināt uotru nuo miega;
2) aufmuntern, antreiben
(perfektiv): uzkudināt kuo uz nedarbiem Golg., Salis.
Avots: ME IV, 345
1) kitzelnd aufwecken:
uzkudināt uotru nuo miega;
2) aufmuntern, antreiben
(perfektiv): uzkudināt kuo uz nedarbiem Golg., Salis.
Avots: ME IV, 345
Šķirkļa skaidrojumā (3)
klēpis
klèpis,
1) der Schoss:
bē̦rnu ņemt, turēt klēpī. pirmuo gadu tautu dē̦ls klēpī tevi vien auklēja BW. 23041. Sprw.: ruokas klēpī maizi nepe̦lna. liec ruokas klēpī, kar zuobus vadzī. Von sanftem Schlaf sagt man: gulēt kâ dieva, eņģeļa, mātes, māmuliņas klēpī LP. VII, 88; III, 108. zemes klēpī, im Schoss der Erde. viņai pilns klēpis, sie ist schwanger Manz., A. X, 1, 307;
2) als Massbestimmung - ein Schossvoll:
klēpis malkas, skaidu, žagaru, siena, zemes. dūmi klēpjiem vien griežas atpakaļ uz leju A. XX, 615. [Vgl. li. (žem.) klėbỹs gen. (klė˜bio) dass. (vielleicht mit b aus dem synonymen glėbỹs) nebst dem Verbum klėbti (kliebie kudikelį) "sie nahm in ihre Arme das Kind" Geitler Beitr. 385 aus Dowkont). Nach Būga KSn. I, 71 zu apr. auklipts "verborgen" (das gew. zu got. hlifan, gr. χλέπτειν la. clepere "stehlen" u. a. gestellt wird) und jedenfalls (s. Zupitza Germ. Gutt 117 und KZ. XXXVII, 389 und Persson Beitr. 592 1 ) zu mhd. lāfter "Klafter" und wohl auch zu pieklēpt.]
Avots: ME II, 224
1) der Schoss:
bē̦rnu ņemt, turēt klēpī. pirmuo gadu tautu dē̦ls klēpī tevi vien auklēja BW. 23041. Sprw.: ruokas klēpī maizi nepe̦lna. liec ruokas klēpī, kar zuobus vadzī. Von sanftem Schlaf sagt man: gulēt kâ dieva, eņģeļa, mātes, māmuliņas klēpī LP. VII, 88; III, 108. zemes klēpī, im Schoss der Erde. viņai pilns klēpis, sie ist schwanger Manz., A. X, 1, 307;
2) als Massbestimmung - ein Schossvoll:
klēpis malkas, skaidu, žagaru, siena, zemes. dūmi klēpjiem vien griežas atpakaļ uz leju A. XX, 615. [Vgl. li. (žem.) klėbỹs gen. (klė˜bio) dass. (vielleicht mit b aus dem synonymen glėbỹs) nebst dem Verbum klėbti (kliebie kudikelį) "sie nahm in ihre Arme das Kind" Geitler Beitr. 385 aus Dowkont). Nach Būga KSn. I, 71 zu apr. auklipts "verborgen" (das gew. zu got. hlifan, gr. χλέπτειν la. clepere "stehlen" u. a. gestellt wird) und jedenfalls (s. Zupitza Germ. Gutt 117 und KZ. XXXVII, 389 und Persson Beitr. 592 1 ) zu mhd. lāfter "Klafter" und wohl auch zu pieklēpt.]
Avots: ME II, 224
noskust
‡ *II nuoskust, zu erschliessen aus dem part. prt. act. nuoskudis Schwitten "mit Schweiss und Schmutz bedeckt": nuoskudusi miesa.
Avots: EH II, 87
Avots: EH II, 87
uzkude
uzkude, ein Keller (eigentlich wohl: ein Häuschen über dem Keller ) tahm. n. L., U.; loc. s. uzkudiņā "im Häuschen über einem Keller" Etn. III, 131; LP. VII, 558; uzkuds, die Brotklete Oppek. n. U. Gegen Bezzenbergers Annahme BB. XXVIl, 146, dass es auf liv. (resp. estn.) koda "Haus" beruht, spricht ausser dem Fehlen eines *kude oder *kuds, *kuda "Haus" auch uzkuds in Oppek., wo o auch sonst vorkommt und daher nicht durch u ersetzt zu werden brauchte; auch bliebe bei seiner Annahme die Bed. "Häuschen über einem Keller" ungeklärt. Eher daher als "das über einem Keller Befindliche" zu gr. "verberge", cymr. "Verbergung", ae. hýdan "verbergen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 550), s. Prellwitz BB. XXV, 312 und Pedersen KZ. XXXIX, 381.
Avots: ME IV, 345
Avots: ME IV, 345