Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kukulznis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kukulznis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

kukulznis

kukulznis (unter kukùlksnis): auch Gr.-Buschh., Kaltenbr., Schwitten, Sonnaxt, (mit ulˆ) Oknist.

Avots: EH I, 669

Šķirkļa skaidrojumā (4)

kakalze

kakalze, kakalˆza Mar., ein hart gewordener Lehmkumpen, der durch die Egge nicht fein gemacht werden kann Oppek. n. Mag. XIII, 23: Gulbenē ve̦ci ļaudis stāsta, ka kakalze (sakaltis māla gabals uz lauka) e̦suot vilka māsa un akmens vilka brālis LP. VII, 574. [Vielleicht mit Reduplikation zu apkala (s. dies), aizkalēties (s. dies) und kàlst; zum z vgl. kukurznis, kukulznis und ciekurznis.]

Avots: ME II, 137


kukulsnis

kukùlsnis 2 Lub., Selb., [KI.), kukulznis [Grünwald], N.-Schwanb., [Wessen], der Erdklumpen, Erdkloss: puisis dze̦nā pa kukulšņiem trīs kaulainus zirgus Vēr. II, 54. šādi tādi sīki putni kukulznīšu sitējiņi BW. 2664.

Avots: ME II, 302


kukurznis

kukùrznis 2,

1) eine Scholle, ein Erdkloss, Erdklumpen auf geeggtem Felde
Sessw., Peb., Kroppenhof, Adl., Aahof, N.Schwanb., Lubn., [Walk, Golg., um Grobin]: es atstāju mājiņu, kūleņuodams pa kukuržņiem un ve̦lē̦niem Skalbe;

[2) = kruvesis 1 Odensee. Aus kukuržņi über kukūržņi wohl auch infl. kukūžņi "cimbuļi tīrumā" in Skaista. Vgl. kukurs I 2 und kukulznis].

Avots: ME II, 303


sakārznis

sakārznis, s. sakārnis; zum Suffix vgl. etwa kukulznis.

Avots: ME II, 648