Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kukurē' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kukurē' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
kukurēs
kukurēt
kukurêt, -ẽju, intr., gekrümmt sitzen, duseln: snaudin snauda, kukurēja šā rudeņa ve̦damā BW. 21985. Refl. -tiês, einen Buckel machen, wie wenn man vor Kälte sich zusammenzieht U.; auf allen vieren auf einer Stelle umherkriechen, besonders im betrunkenen Zustande Linden n. Mag. XIII, 2, 62: [es brīnuos, kas grāvī kukurējas BW. 34616].
Avots: ME II, 303
Avots: ME II, 303
sakukurēties
‡ sakukurêtiês,
1) vermummen (?)
Stender Deutsch-lett. Wrtb.;
2) sich zusammenziehen (wie die Hühner in der Kälte)
ebenda (unter "zusammen").
Avots: EH XVI, 420
1) vermummen (?)
Stender Deutsch-lett. Wrtb.;
2) sich zusammenziehen (wie die Hühner in der Kälte)
ebenda (unter "zusammen").
Avots: EH XVI, 420
Šķirkļa skaidrojumā (5)
kukure
kukurī
kukurot
II kukuruôt,
1) "?": iztraucē̦tie baluoži kukuruoja Degl.;
[2) = kukurus mest MSil., Gold.;
3) = kukurņuot, tupuļuot Mar.: visu dienu pa mežu kukuruot (Beeren sammelnd); duseln (kukurēt) Marienhausen;
4) "auf den Beinen unsicher sein;
līkāties": guovs kukuruo Mar., Sessw., N.-Schwanb.; wankend gehen: ubags kukuruo nuo vienas mājas uz uotru Rozentov].
Avots: ME II, 303
1) "?": iztraucē̦tie baluoži kukuruoja Degl.;
[2) = kukurus mest MSil., Gold.;
3) = kukurņuot, tupuļuot Mar.: visu dienu pa mežu kukuruot (Beeren sammelnd); duseln (kukurēt) Marienhausen;
4) "auf den Beinen unsicher sein;
līkāties": guovs kukuruo Mar., Sessw., N.-Schwanb.; wankend gehen: ubags kukuruo nuo vienas mājas uz uotru Rozentov].
Avots: ME II, 303
kukurs
I kukurs,
1) der Buckel:
viņš aizgāja, kukuru uzmetis Mat. kukurus [stādīt Dond.] od. mest Ahs., Purzelbäume schlagen: čūska ieklupa pati uoglēs kukuriņus me̦zdama LP. VI, 473. kukuru kukurniski nuovēlās kāds sniegā Degl. kukuruos, kukurē nest, = kukaragās n.;
2) der Erd-, Lehmklumpen auf geeggtem Felde
Mat.; gew. in dieser Bed. dafür kukursnis, kukurznis. Zu li. kukuriaĩ der obere Teil des Rückens nebst den Schultern" (bei Mikuckij Извѣст. III, 366 und li. kaũkuras "Hügel", le. kauks, kukt (s. dies), r. "кýкры", mhd. hoger "Buckel" u. a., vgl. Zupitza Germ. Gutt. I1 und 110, Persson Beitr. 114, Būga Yiss. XVII, 1, 33, Mladenov AfslPh. XXXIV, 388 f.]
Avots: ME II, 303
1) der Buckel:
viņš aizgāja, kukuru uzmetis Mat. kukurus [stādīt Dond.] od. mest Ahs., Purzelbäume schlagen: čūska ieklupa pati uoglēs kukuriņus me̦zdama LP. VI, 473. kukuru kukurniski nuovēlās kāds sniegā Degl. kukuruos, kukurē nest, = kukaragās n.;
2) der Erd-, Lehmklumpen auf geeggtem Felde
Mat.; gew. in dieser Bed. dafür kukursnis, kukurznis. Zu li. kukuriaĩ der obere Teil des Rückens nebst den Schultern" (bei Mikuckij Извѣст. III, 366 und li. kaũkuras "Hügel", le. kauks, kukt (s. dies), r. "кýкры", mhd. hoger "Buckel" u. a., vgl. Zupitza Germ. Gutt. I1 und 110, Persson Beitr. 114, Būga Yiss. XVII, 1, 33, Mladenov AfslPh. XXXIV, 388 f.]
Avots: ME II, 303