apskumdināt‡ apskumdinât, betrüben Salis: a. savus ve̦cākus. Subst. apskumdinâšana, das Betrüben Pet. Av. II, 179.Avots: EH I, 113
kumdinātkumdinât [Lautb., kum̂dît 2 Ruj., Selg., Bauske], mahnen, anspornen, antreiben Karls. Vgl. gumdināt [und kumt].Avots: ME II, 311
noskumdinātnùoskumdinât, [nùoskuminât L.], tr., betrüben, niederschlagen: viņa duomas viņu nuoskumdināja Dan. 4, 16. ar tādu rakstu tu ņēmies nuoskumdināt savus lasītājus Kronw.Avots: ME II, 850
skumdinātskum̃dinât: auch Kegeln, (mit ùm ) N.-Peb., (mit um̂ 2 ) Dobl. ‡ Refl. -tiês, sich betrüben: kāpēc tad niknuojies un skumdinājies? A. Upītis Ģertr.305.Avots: EH II, 515
skumdinātskum̃dinât Wolm., Dond., Dunika, skùmdinât C., Jürg., skum̂dinât 2 Wandsen, Widdrisch, Adiamünde, Ruj., Karls., skùmdît C., Arrasch, Ermes, Warkl., tr., betrüben U.: ne˙vienu es neskumdināju, bet daudz es e̦smu raudinājis (Rätsel) RKr. VII, 1039. bē̦rni drīz aizmirst skumdinājumu Aps. IV, 72.Avots: ME III, 903