Paplašinātā meklēšana

àizkupinât, verwehen: aizkupināts ceļš.

Avots: ME I, 34

‡ apkupinât, ein wenig gerinnen machen: a. pienu Bauske.

Avots: EH I, 95

atkupinât pienu, Milch gerinnen lassen = "sarūgušu nuokrejuotu pienu turēt siltā krāsnī, pie kam atdalās sukalas, un piens dabū tumīgu, patīkamu garšu" Dobl., Spr. u. a.

Avots: ME I, 169

ìekupinât,

1) "nuolikt kupināšanai": iek. pienu Dond., Lautb.;

2) hineingiessend gerinnen lassen:
iek. putrā kunkuļus Bauske.]

Avots: ME II, 32

izkupinât,

1) gerinnen lassen, käsen
(perfektiv) Bauske u. a.;

2) Buttermilch hinzugiessend gegorene Milch säuerlich werden und aufgehen lassen
Nigr.]

Avots: ME I, 756

kupi,

1) die Haufen:
viņš skatījās uz lieliem mākuoņu kupiem Dünsb.;

2) kupi, Seifenblasen
Plm. [Eher wohl verwandt mit kupt "sich hallen" als aus slav. киръ "Haufen" entlehnt.]

Avots: ME II, 318

kupica, kupice, s. kupača.

Avots: ME II, 318

kupina: auch Fest. n. FBR. XVII, 85.

Avots: EH I, 676

kupina, der Haufen, nament. der Schneehaufen Spr.: nu gulēšu baltu miltu kupinā (Var.: baltā sniega kupe̦nā, kupenī) BW. 7977.

Avots: ME II, 318

‡ kupiņa od. *kupiņš, ein Haufe: baltā miltu kupiņā (Var.: kupe̦nā, kuopiņā ) BW. 81 var.

Avots: EH I, 676

kupinât,

2): auch AP., Dunika, Kaltenbr., Sonnaxt: kupināts... asins Lang ; Latv. ārste 17; ‡

3) = virinât II 1 Seyershof: k. luopu iekšas.

Avots: EH I, 676

kupinât (li. kùpinti "häufen), fakt. zu kupt,

1) häufen, mehren, gedeihen lassen, segnen, nähren:
ja jaunu rudzu maizi pirmuo reiz ē̦d, tad saka: dievs svētī, kupini, briedini (maizi) LP. VI,130. miers kupina GL., [Diez];

2) gerinnen lassen, käsen:
pienu [Gold.]; kupināts piens, gekäste Milch Kand., Ahs., Naud., Mar., Frauenb., [Siuxt]. Refl. -tiês, aufgehen (vom Teige) U.; umstühmen Für. I.

Avots: ME II, 318

‡ II kupis Mag. XVII, 1, 85, ein Häuflein. Vgl. kupi 1.

Avots: EH I, 676

kupis, gen. s. kupuša, Part. praet. von kupt, geronnen: kupis piens, gekäste Milch: guovganam sviesta maize, kupis piens slaucenē BW. 29348, 5.

Avots: ME II, 318

‡ nùokupinât,

1) Perfektivform zu kupinât 2 Hasenp., Memelshof, Schwitten, Üxküll: nuokupini mums krietnu puôdu piena!

2) ein wenig kochen
(trans.), apvirinât Seyershof: taukus pa˙priekšu nuokupināja karstā ūdenī, tad grūda piestā.

Avots: EH II, 57, 58

pakupinât, ein wenig (Milch) gerinnen machen: p. pienu Nigr.]

Avots: ME III, 51

pìekupinât, (Milch) gerinnen lassend (damit) anfüllen: p. pilnu trauku Dond.

Avots: ME III, 261

sakupinât: auch Dunika. ‡ Refl. -tiês Frauenb., = sakupt: siltumā piens mē̦dz s.

Avots: EH II, 421

sakupinât, tr., (Milch) gerinnen lassen Wid., Nötk.

Avots: ME III, 659

I sakupis, s. sakupt.

Avots: ME III, 659

II sakupis,

1) auch sakupies, gekrümmt, gebückt: cilvē̦ks sakupis un sarāvies savā cīņā dēļ nieciņa miera Vēr. Il, 903. Kliņģers brauca uz priekšu sakupies A. v. J. 1902, S. 324. vecītis sakupis jau D. 116. 60;

2) "gemästet":
apdziedam vī,ru bagātu, sakupušu un gre̦znu Gesangb. v. J. 1742,

Avots: ME III, 659

uzkupinât, gerinnen lassen, käsen (perfektiv): pienu.

Avots: ME IV, 347

‡ II uzkupis (part. prt.) Frauenb., = uzkapināts: u. piens.

Avots: EH II, 726

uzkupis (part. prt.) Bers., = uzkucis 1. Vgl. auch uzkupt.

Avots: ME IV, 347

‡ atkupt, in der Verbind. piens atkupis, bei längere Zeit in der Wärme gestandener Milch hat sich der Käse von den Molken abgesondert Jürg.

Avots: EH I, 151

cũkpiẽne,

1): auch Iw., cũkpiens Pussen, (> cukpiẽns) Anzen, kupiene">cūkupiene Strods Par. vōrdn. 65; ‡

2) ein Pilz
(= cũcene 2) Lubn.

Avots: EH I, 281

gaũsinât (li. gaũsinti "bereichern"),

1) verschlangsam, reichlich machen, segnen, Segen, Gedeihen verleihen:
dieviņ, gausini, kupini, briedini jaunu rudzu maizīti! dievs gausin, gesegnete Mahlzeit (beliebter Gruss an Essende). dievs tev maģuma gausinās, ka tev būs iztikt Manz. pūķis tup aiz sijiņas, siekā rudzus gausināja BW. 8103. gausini, Laimiņa, māsiņas pūru Ltd. 878;

2) verlangsamen:
zirga suoļuos Niedra. [tagadējā valdības polītika zemes lietās gausina zemes reformu LW. 1921, No 48,1 ₂ .]

Avots: ME I, 612

‡ II kapča Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169, Oknist, Prl., = kupača II: nuo kapčām jeb kupicām Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 106.

Avots: EH I, 586

II kupača, kupica">kupica, kupice">kupice, kupenice L., die Kupitze, ein Grenzmal: kuo tie tē̦va suņi rēja uz kupaču tupē̦dami BW. 13658. [In Dond. ein nom. pl. kupeš. - Beruht nebst estn. kupits auf r. кóпица "Grenzhügel".]

Avots: ME II, 317

kupcis, kupča, auch kupčis, kupčus, der Kaufmann: ne˙viena kupča nav bez grē̦ka. kuo tie nuo tiem kupčiem iedabūja II Chron. 9, 14. deri, kupči, ve̦zumiņu Ltd. 849. Nebst li. kùpčius aus r. купецъ resp. poln. kupiec.

Avots: ME II, 317

I kupêt: ar... kuokiem... apstādīts; kas vasarā ar ziediem kupin kupe Pēt. Av. I, 224. - Vgl. zur Bed. auch sakupêt II.

Avots: EH I, 676

I kupêt] od. *kupt, gut gedeihen: grieze vēl griež kupuošā druvā Lautb. [lai kup tē̦va pūŗu lauki! Schönberg. kupuoša (strotzende) greznība Janš. Dzimtene ² II, 475; wohl zu kupls und kupinât "mehren".]

Avots: ME II, 317

kupt: zur Bed. vgl. auch sakupis II.

Avots: EH I, 677

kupt, kùpu Lub., St., Biel., U., [Kr. Mag. XV, 2, 60] oder [?] kupu U. [vielleicht prs. zu *kupêt], kupu, intr., zusammengehen, gerinnen, gähren, sich ballen: piens kūp Lub, kup, kup [ob hier kup die II s. imper. ist, ist sehr fraglich, vgl. kuop(ā), kuop(ā), sviestiņ! BW. 2935 und kupa], sviestiņ! BW. 2936. kupis piens, gekäste Milch. [Vgl. auch *kupêt. - Von der Bed. "gären" ausgehend, stellen J. Schmidt KZ. XXXII, 406 1, Zupitza Germ. Gutt. 121, Wiedemann BB. XXIX, 3121, Berneker Wrtb. I, 678 le. kupt zu slav. kypěti "wallen", ai. kupyati "gerät in Wallung", la. cupere "begehren" u. a. Richtiger aber ist es wohl (mit Walde Wrtb.2 213 unter cūpa, Leskien Abl. 301) von der Bed. "sich ballen" auszugehen; in diesem Falle zu kuprs (s. dies), apers. kaufa- "Bergrücken", alb. kipī, li. kaũpas, sl. kupъ "Haufe", norw. hov "kleiner Hügel", gr. χύπη "Hohle", la. cūpa "Gefäss", ai. kūpa-ḥ "Grube" u. a. bei Fick Wrtb. III4, 94 u. a.]

Avots: ME II, 319

kupuce LP. VI, 23, [kupucis Adsel, Baltinov, Lettin, Wolm.], kupučs Mar., = kupača, kupice">kupice.

Avots: ME II, 319

kupušs, eine nach den obliquen Kasus gebildete Nominativform für kupis (s. das): kupušs piens, gekäste Milch Kand., Ahs., Kursiten, Gold. Etn. II, 137.

Avots: ME II, 320

‡ leîd Erlaa, = laî 6, auch: žīdiem l. kupināja pienu.

Avots: EH I, 731

pakupt, einigermassengerinnen (von der Milch): piens jau labi pakupis Nigr.]

Avots: ME III, 51

pìekupenêt, piekupināt Spr., Für. I unter kupināt, vollschneien, sich mit Schneehaufen bedecken: durvpriekša piekupe̦nē̦ta Vēr. II, 52.

Avots: ME III, 261

piẽns (li. píenas), Demin. piẽniņš, piẽnutiņš BW. 32419 var., die Milch: Sprw. piena kâ jūŗa. piens kâ akna. tik putna piena trūkst od. putna piena vien trūkst (gesagt von einem, der sich sehr reich dünkt). tam vēl piens nuo lūpam nav nuožuvis od. tam vēl mātes piens aiz lūpas (von einem Gelbschnabel). guovīm piens raguos iet (die Milch wird weniger). saīdzis, kâ sagājis piens, katliņā piededzināts A. v. J. 1892, S. 256, guovs tikai trešuo pienu Saul. III, 85, die Kuh ist zum drittenmal milchend geworden (in Salis dafür: trešā pienā). (guovs) gaŗāku pienu, länger milchend Degl. Ve̦c. pilskungs 55, īsu pienu, kurze Zeit milchend Golg. - biezs piens od. biezpiens, Quark; jauns piens Etn. I, 68, Beestmilch; kaņepjupiens, in Lis. kaņuppiens, eine flüssige Speise aus ungeröstetem Hanf; ķē̦rnas p. Kursiten, ķē̦rnu p. U., ķērnes p. Mazvērs. Luopkuopība III, 77, die Buttermilch; kupināts p., dicke, gekäste Milch U.; putna od. putnu p., Vogelmilch; raganu p., vermeintlich von Hexen in Viehställen und auf der Erde verschüttete Milch Etn. III, 44. rūdzis p. od. rūgušpiẽns, skābs p., gegorene, saure Milch; salds p., frische, süsse Milch. sveķu p. Schwanb., Bers., Kosenhof, Beestmilch; vēršu od. vērša piens, der Schaum, der sich beim Aufkochen der Milch bildet Mag. XIII, 2, 54, Lis., Bers.; vilka piens, euphcrbia Antrop. II, 39. piena sulas, Molken. piena ziediņi, die in gekochter Milch übrig bleibenden Milchkügelchen, wenn das Beste abgenommen worden U. piena māte, eine gute Milchkuh U. piena drudzis "slimība, kuŗu dabū dažas mātes 3 dienas pēc dzemdēšanas" Etn. II, 165. piena zuobs Kaudz. M. 318, der Milchzahn. piena puika,

a) ein Gelbschnabel:
vai nu katrs piena puika tūliņ precinieks? MWM. VII, 805;

b) einer, der lauter gute Tage gehabt
U. - piena dadzīši, Gänsedistel (sonchus oleraceus L.) RKr. II, 78; piena puķītes, platanthera bifolia Rich. Etn. I, 30; piena zâle, lathraea squamaria Kokn. n. KKr. III, 70. piena putns, ein Vogel Ramāns. pieni Lis., = piẽņi. Zu npers. pīnū "saure Milch", av. paēman- "Muttermilch", payah-, ai. payaḥ "Milch", li. papíjusi kárvė "eine Kuh, die beim Melken die Milch nicht mehr zurückhält", pýdyti "zum Milchgeben reizen", ai. páyatē "strotzt" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb.II, 73f.

Avots: ME III, 276, 277

II sakupêt N. -Schwanb., Lennew., = sakupt: kupinuot pienu siltumā, piens ātrāk snkup od. (in Nötk.) sakupē. krējums sakup (rūgstuot saceļas) Mar., Bauske.

Avots: ME III, 659

sakupt: sakupis piens - auch Siuxt.

Avots: EH II, 421

sakupt, gerinnen Wid.: piens saŗaucas, sakupst Vank. asinsķermenīši ātri sakrecē (sakup) Preip. 143. sakupis piens U., Celm., Gold., gekäste Milch.

Avots: ME III, 659

samisêt, tr., verwirren, vermischen (fig.): vārdus Kundziņš Ve̦cais Stenders 84. vārdi bij tumši salikti un samisē̦ti Klaust. 69. ve̦cuo dziesmu grāmatu ar saviem grūtiem, nesapratīgiem, samisētiem vārdiem Latvju Tauta XI, 1, 43. samisē̦ta valuoda Klaust. 107. Refl. -tiês, fehlgehen, sich versehen, schief ergehen (gew. impers.): viens sviediens samisējies (ist fehlgegangen, verfehlt worden) LP. V, 61. piepeši kupiens samisējas ebenda 343. sulainim samisējies: kâ cirtis, tâ pārcirtis kungam vē̦de̦ru LP. III, 92. pļunkt! iekrīt e̦ze̦ra dibinā: samisējies nabadziņam IV, 85. nezin, kâ samisējies, kâ ne - kuģiniekam pasprukuse kāja IV, 209. tiklīdz... māceklim samisējās ar ce̦nu (sobald sich der Lehrling im Preise versah, d. h. einen falschen Preis nannte) De̦glavs Rīga II, 1, 143.

Avots: ME III, 686

šņuceniski, Adv., schräg, in schrägem Winkel: ruobežu stigas pie kupices saiet šņuceniski Druw. n. RKr. XVII, 82.

Avots: ME IV, 96

sulinât,

1) die Milch von den Molken befreien
U.: kādi tur pieni: rūguši, sulināti, kupināti Janš. Dzimtene V, 114. saimniece sulina biezpienu N.-Wohlfahrt;

2) fliessen machen:
skrieš[u] kaimiņu guovu slaukt, zilu sulu sule̦nāt BW. 29207; in Adsel bedeute zilu sulu sulināt - schlecht und kärglich beköstigen.

Avots: ME III, 1119

‡ svêtinât ² , segnen: dieviņ mīļais, svētini, kupini, gausini (scil. jaunuo maizi)! Lesten n. FBR. XV, 31.

Avots: EH II, 617

upis (li. upys Daukša Post. 198, ₉ ) Jozefovo, auch ein Demin. upelis (li. upelis bei Miežinis), ein Bach, Bächlein Druw. (hier meist in Komposita: Egļupis, Alkšņupis u. a.); eine sumpfige Niederung im Wald, durch die Wasser rieselt, ohne sich zu einem Bach zu vereinigen: starp abiem upjiem A. 1899, S. 119, upīši urdzēja visu cauru vasaru 108. upītis (li. upytis bei Miežinis) burbuļuo Kra. Vīt. 79. tik upeļa malā grīslis U. b. 61, 50; upelis, ein im Sommer versiegendes Bächlein Dunika; in Dunika auch Bachnamen wie Rũdupis, Laũkupis, Sil̃kupis, Me̦dupis u. a. und die Wiesennamen Brizgu upji und Ratinieku upji.

Avots: ME IV, 300, 301

uzkupt, korpulent werden (perfektiv): dzīvuo pilnībā un bagātībā - uzkupis un gre̦zns Janš. 16.

Avots: ME IV, 347