kumeļkupris
kumeļkupris, ein Schimpfwort ("der Buckel eines Füllens"): tu arī esi tik tāds kumeļkupris Duomas II, 288.
Avots: ME II, 311
Avots: ME II, 311
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kupris' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kupris' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
kupris
kupris,
2) (s. unter kuprs 1): auch Oknist, Orellen, Salisb., Sonnaxt, Warkl., Wessen: lielu kupri mugurā BW. 21158, 1. nenes kupri mugura! 24051, 2 var.
Avots: EH I, 677
2) (s. unter kuprs 1): auch Oknist, Orellen, Salisb., Sonnaxt, Warkl., Wessen: lielu kupri mugurā BW. 21158, 1. nenes kupri mugura! 24051, 2 var.
Avots: EH I, 677
kupris
kupris (li. kuprỹs), der Bucklige [Kl.]; das Demin. kuprītis, ein buckliger, kleiner Mensch, ein Zwerg: beidzuot ies kuprītis LP. V, 42. bišu kuprītis, phora incrassata Latv.
Avots: ME II, 319
Avots: ME II, 319
puskupris
‡ puskupris, ein halber Buckel (Höcker): nelielais ... augums ar puskuprīti mugurpusē A. Upītis Ģertr. 68.
Avots: EH II, 332
Avots: EH II, 332
uzkupris
uzkupris,
1) uzkupris Kalzenau, uzkuprs Bers., MSil., ein kleiner Höcker:
viņam uzkuprs mugurā Bers. dancuo viegli, tautu meita, nemet kupra mugurā! negrib mans bāleliņš ar uzkupri dancuotāju BW. 24051 var.;
2) ein kleiner Hügel:
zirgs nevarēja pārvilkt pār uzkupri ve̦zuma Rutzau.
Avots: ME IV, 347
1) uzkupris Kalzenau, uzkuprs Bers., MSil., ein kleiner Höcker:
viņam uzkuprs mugurā Bers. dancuo viegli, tautu meita, nemet kupra mugurā! negrib mans bāleliņš ar uzkupri dancuotāju BW. 24051 var.;
2) ein kleiner Hügel:
zirgs nevarēja pārvilkt pār uzkupri ve̦zuma Rutzau.
Avots: ME IV, 347
Šķirkļa skaidrojumā (6)
gumbris
gumza
gùmza,
1): auch (mit um̃ ) Nötk.; sliece nenuolīka vis labi, - izsita gùmzu 2 (izliecās uz ārpusi) Erlaa; "līkums (piem., kuoka stumbrā), kupris" (mit um̂ ) Skaista, Warkl.; "ein Höcker"
Segew.;
2c): gumzu gumzãm, watschelnd
Segew.;
3): "= gumža 2" Segew.; wer wackelnd und gebückt geht (mit um̂ ) Warkl.; ‡
4) "der Wolf"
Segew.; ‡
5) "čupa, kušķis" (mit um̃ ) Dond.: liela g. naudas Dond. piepēši sagriežas sirds, un pasaule saiet gumzā A. Brigadere Dievs, daba, darbs 173.
Avots: EH I, 419
1): auch (mit um̃ ) Nötk.; sliece nenuolīka vis labi, - izsita gùmzu 2 (izliecās uz ārpusi) Erlaa; "līkums (piem., kuoka stumbrā), kupris" (mit um̂ ) Skaista, Warkl.; "ein Höcker"
Segew.;
2c): gumzu gumzãm, watschelnd
Segew.;
3): "= gumža 2" Segew.; wer wackelnd und gebückt geht (mit um̂ ) Warkl.; ‡
4) "der Wolf"
Segew.; ‡
5) "čupa, kušķis" (mit um̃ ) Dond.: liela g. naudas Dond. piepēši sagriežas sirds, un pasaule saiet gumzā A. Brigadere Dievs, daba, darbs 173.
Avots: EH I, 419
kupre
‡ kupre,
1) der Buckel
Dunika, Kal., OB.: k. uz muguras;
2) fem. zu kupris, die Bucklige:
k. dē̦lu māte BW. 23316, 5 var.
Avots: EH I, 677
1) der Buckel
Dunika, Kal., OB.: k. uz muguras;
2) fem. zu kupris, die Bucklige:
k. dē̦lu māte BW. 23316, 5 var.
Avots: EH I, 677
kuprs
kuprs,
1) auch kupris Nigr., der Buckel, Höcker:
sēdi taisni, bāleliņ, nemet kupra mugurā BW. 21339. kaķis aiztecēja, kupru me̦zdams LP. VI, 860. Sprw.: juo kaķi glauž, juo kupru (kupri) ceļ. uz kuŗu pusi kaķim kuprs, nuo tās puses viesi gaidāmi. mugura jau kuprī Stari III, 223, septītais ar kuprīti mugurā LP. V, 42;
[2) höckerig, bucklig
L.: kupru sievu atve̦duši BW. 24051, 1.] Zu kupt "sich ballen" nebst li. kuprà, [ae. hofer, ahd. hovar "Buckel, Höcker" u. a., vgl. Wood IF. XVIII, 29, Fick Wrtb. 14, 27, Persson Beitr. 1044, Berneker Wrtb. I, 646, Boisacq Dict. 536, Walde Wrtb a 213, Uhlenbeck PBrB. XXII, 195 f.].
Avots: ME II, 319
1) auch kupris Nigr., der Buckel, Höcker:
sēdi taisni, bāleliņ, nemet kupra mugurā BW. 21339. kaķis aiztecēja, kupru me̦zdams LP. VI, 860. Sprw.: juo kaķi glauž, juo kupru (kupri) ceļ. uz kuŗu pusi kaķim kuprs, nuo tās puses viesi gaidāmi. mugura jau kuprī Stari III, 223, septītais ar kuprīti mugurā LP. V, 42;
[2) höckerig, bucklig
L.: kupru sievu atve̦duši BW. 24051, 1.] Zu kupt "sich ballen" nebst li. kuprà, [ae. hofer, ahd. hovar "Buckel, Höcker" u. a., vgl. Wood IF. XVIII, 29, Fick Wrtb. 14, 27, Persson Beitr. 1044, Berneker Wrtb. I, 646, Boisacq Dict. 536, Walde Wrtb a 213, Uhlenbeck PBrB. XXII, 195 f.].
Avots: ME II, 319
mugura
mugura, mugara, mugurs [Glück Spr. Salom. 26, 3, Bielenstein Holzb. 651 1], Ruj. 26901, 2 [bei Glück III Mos. 3, 9 ein gen. s. mugures, Chron. 29, 6 ein acc. s. muguri],
1) der Rücken:
Sprw. lai būtu kupris mugurā kad tik nauda čumurā. (zirgam) mugura kâ lāva LP. II, 76. man plata mugura, es varu nest BW. 20763. viņš strādājis, tâ sakuot, muguras neatliekdams Niedra. man jau me̦tas slapja mugura. viņi raujas katru dienu slapjām mugurām. kas grib mana daiļa pūra, tam pagriezu muguriņu. aiz muguras, hinter dem Rücken; viens darbs jau aiz muguŗas Lp. VI, 915. tikkuo bij bēŗu māja aiz muguras... Kauz. M. aiz muguras aprunāja... mani BW. 8815;
2) der Rücken, die Hinterseite des menschlichen Körpers erscheint als die Zielscheibe des feindlichen Angriffs, der Schläge:
Sprw. kuo mute pe̦lna, tuo mugura maksā. tē̦vs šiem tūliņ mugurā LP. IV, 153. dabūsi pa muguru! zvelšu tev pa mugru īstajam bāliņam ar akmeni mugurā BW. 10332;
3) mugurā, tīri salmi vē̦de̦rā. vienas biksas mugurā (gew. kājās) BW. 13109. vairāk nebija kâ tik, cik mugurā Janš. Bei den Verben des anziehens, Steigens u. a. entspricht mugurā in imperfektiver bedeutung den Präfixen
ap-, uz-: viņš ve̦lk kre̦klu, svārkus, kažuoku mugurā, er zieht das hemd, den rock, den Pelz an.
es kāpu, lēcu zirgam mugurā, ich bestig das Pferd;
4) kalna mugura, der Bergrücken;
grāmatas m., der Rücken des Buches; krāsns mugura, der obere Teil des alten Ofens; naža m., Messerrücken;
5) suņu mugura, Hundsfott:
nāciet šurp jūs, suņu muguras! Alm. [mugura assimilatorisch aus mugura; das verhältnis zum gleichbed. li. nugarà (woneben auch dial. juod - nugùris "mit schwarzem Rücken" Jušk. 690) ist unklar. Auf ein kur. * nugara weist das entlehnten ersa - mordw. mukoro Zum Suffix vgl. li. steigara "Glied, Gelenk".]
Avots: ME II, 661
1) der Rücken:
Sprw. lai būtu kupris mugurā kad tik nauda čumurā. (zirgam) mugura kâ lāva LP. II, 76. man plata mugura, es varu nest BW. 20763. viņš strādājis, tâ sakuot, muguras neatliekdams Niedra. man jau me̦tas slapja mugura. viņi raujas katru dienu slapjām mugurām. kas grib mana daiļa pūra, tam pagriezu muguriņu. aiz muguras, hinter dem Rücken; viens darbs jau aiz muguŗas Lp. VI, 915. tikkuo bij bēŗu māja aiz muguras... Kauz. M. aiz muguras aprunāja... mani BW. 8815;
2) der Rücken, die Hinterseite des menschlichen Körpers erscheint als die Zielscheibe des feindlichen Angriffs, der Schläge:
Sprw. kuo mute pe̦lna, tuo mugura maksā. tē̦vs šiem tūliņ mugurā LP. IV, 153. dabūsi pa muguru! zvelšu tev pa mugru īstajam bāliņam ar akmeni mugurā BW. 10332;
3) mugurā, tīri salmi vē̦de̦rā. vienas biksas mugurā (gew. kājās) BW. 13109. vairāk nebija kâ tik, cik mugurā Janš. Bei den Verben des anziehens, Steigens u. a. entspricht mugurā in imperfektiver bedeutung den Präfixen
ap-, uz-: viņš ve̦lk kre̦klu, svārkus, kažuoku mugurā, er zieht das hemd, den rock, den Pelz an.
es kāpu, lēcu zirgam mugurā, ich bestig das Pferd;
4) kalna mugura, der Bergrücken;
grāmatas m., der Rücken des Buches; krāsns mugura, der obere Teil des alten Ofens; naža m., Messerrücken;
5) suņu mugura, Hundsfott:
nāciet šurp jūs, suņu muguras! Alm. [mugura assimilatorisch aus mugura; das verhältnis zum gleichbed. li. nugarà (woneben auch dial. juod - nugùris "mit schwarzem Rücken" Jušk. 690) ist unklar. Auf ein kur. * nugara weist das entlehnten ersa - mordw. mukoro Zum Suffix vgl. li. steigara "Glied, Gelenk".]
Avots: ME II, 661