Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kuriene' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kuriene' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (24)
atbēguļot
atblandīties
‡ atblandîtiês, sich umhertreibend hergelangen: nuo kurienes tas atblandījies? atblandās arī mūsu pusē Siuxt.
Avots: EH I, 135
Avots: EH I, 135
atjādīties
‡ atjādîtiês (li. atsijódyti), tollend und unerwünscht herkommen N.-Peb.: nuo kurienes tas šurp atjādījies?
Avots: EH I, 144
Avots: EH I, 144
atjūdīt
‡ atjũdît C., herjagen: a. čigānus nuo meža uz māju. Refl. -tiês,
1) irrend hergeraten
Erlaa: nuo kurienes tas te atjùdījies 2 ?
2) mühsam hergelangen
Jürg.: ar muokam atjûdījuos pa sliktuo ceļu uz māju.
Avots: EH I, 145
1) irrend hergeraten
Erlaa: nuo kurienes tas te atjùdījies 2 ?
2) mühsam hergelangen
Jürg.: ar muokam atjûdījuos pa sliktuo ceļu uz māju.
Avots: EH I, 145
atvandīt
‡ atvandît, wendend, wühlend, durcheinanderwerfend (von etwas) wegschaffen: a. salmus un pe̦lus nuo mašīnas Dunika, Kal., Rutzau. Refl. -tiês, sich herumtreibend hergeraten Dunika, Rutzau: nuo kurienes čigāni atvandījušies?
Avots: EH I, 178
Avots: EH I, 178
atvazāt
‡ atvazât, herschleppen: a. slimību nuo kaimiņiem. Refl. -tiês, sich herschleppen: nez, nuo kurienes šis atvazājies!
Avots: EH I, 178
Avots: EH I, 178
grābšķis
grãbšķis [Nigr. grâbšķis Trik.],
1) ein Zugreifer, ein Dieb
Etn. III, 172, Trik. ;
2) ein Fasler, Tölper
Kand. : skrandas, ar kaŗām izpušķuojas ziņkārīgie grābšķi ;
3) der Plur. grãbšķi,
a) zusammengeharkter Roggen
Kand., Trik. ;
b) Unsinn, aus der Luft gegriffenes Zeug :
jābrīnās, nuo kurienes ziņuotājs tādus tukšus grābšķus ķēris Ar., Spr. ar tādiem grābšķiem ne cik tāļu nevar tikt A. XIII, 455.
Avots: ME I, 643
1) ein Zugreifer, ein Dieb
Etn. III, 172, Trik. ;
2) ein Fasler, Tölper
Kand. : skrandas, ar kaŗām izpušķuojas ziņkārīgie grābšķi ;
3) der Plur. grãbšķi,
a) zusammengeharkter Roggen
Kand., Trik. ;
b) Unsinn, aus der Luft gegriffenes Zeug :
jābrīnās, nuo kurienes ziņuotājs tādus tukšus grābšķus ķēris Ar., Spr. ar tādiem grābšķiem ne cik tāļu nevar tikt A. XIII, 455.
Avots: ME I, 643
iekasīt
ìekasît, hinein -, herein -, einscharren. Refl. - tiês,
1) sich einscharren;
2) iekasīties pērienā Grünh., [Nigr., durch eigene Schuld Prügel bekommen;
3) sich einfinden:
nuo kurienes tad šis iekasījies mūmu starpā Ruj.].
Avots: ME II, 25
1) sich einscharren;
2) iekasīties pērienā Grünh., [Nigr., durch eigene Schuld Prügel bekommen;
3) sich einfinden:
nuo kurienes tad šis iekasījies mūmu starpā Ruj.].
Avots: ME II, 25
iemaši
iemaši, gew. iemati,
1) Saum, Spädel am Hemede, Kleide;
2) die Knöpfe des Rockes auf dem Rücken; die Taille;
iemaši (iemati) ir vieta, nuo kurienes iesākas šķēre uz svārku muguras Wend. n. A. XII, 560. Zu iemest.
Avots: ME II, 43
1) Saum, Spädel am Hemede, Kleide;
2) die Knöpfe des Rockes auf dem Rücken; die Taille;
iemaši (iemati) ir vieta, nuo kurienes iesākas šķēre uz svārku muguras Wend. n. A. XII, 560. Zu iemest.
Avots: ME II, 43
ienākt
ìenãkt, intr.,
1) hereinkommen:
tikmē̦r gaidīsi zagļa pa durvīm nākam, kamē̦r viņš ienāks pa luogu Kaudz. M.;
2) einholen, erlagen:
es viņu nevaru ienākt (gew. panākt). tik lielu naudu, kur tuo būs ienākt Neik. [gan zirga vajadzē̦tu, bet nevar ienākt U., kann es nicht erlagen];
3) einfallen, auf etw. kommen:
tas man ne˙maz neienāca prātā. viņam ienāca labs paduoms prātā LP. VII, 1172. valuoda ienāca par Lienu Kaudz. M. tâ vēl tagad ve̦cie ļaudis uomīgi pakrata galvu, kad ienāk runa par ve̦cuo pilskungu Degl.;
4) einkommen:
negrib tuo ņemt, kas par velti ienāk LP. III, 45;
5) reif werden
[zu Bed. vgl˙let. dagājušu (eine reife) uogu rāvu Mag. XIV, 2 187 und li. nókti und prieĩti "reif werden" Lit. Mitt. I, 370]: baudīt ienākušus augļus SDP. VIII, 64. Refl. - tiês,
1) reif werden:
uogas jau labi ienākušas;
2) erreichen, bekommen:
latvieši vēl bija tik tāļu pārtikuši, ka varēja ze̦lta lietas ienākties PS. ienākties tādu vietu, nuo kurienes... nebūtu jāstaigā Ģurģuos Upīte Medn. laiki.
Avots: ME II, 47, 48
1) hereinkommen:
tikmē̦r gaidīsi zagļa pa durvīm nākam, kamē̦r viņš ienāks pa luogu Kaudz. M.;
2) einholen, erlagen:
es viņu nevaru ienākt (gew. panākt). tik lielu naudu, kur tuo būs ienākt Neik. [gan zirga vajadzē̦tu, bet nevar ienākt U., kann es nicht erlagen];
3) einfallen, auf etw. kommen:
tas man ne˙maz neienāca prātā. viņam ienāca labs paduoms prātā LP. VII, 1172. valuoda ienāca par Lienu Kaudz. M. tâ vēl tagad ve̦cie ļaudis uomīgi pakrata galvu, kad ienāk runa par ve̦cuo pilskungu Degl.;
4) einkommen:
negrib tuo ņemt, kas par velti ienāk LP. III, 45;
5) reif werden
[zu Bed. vgl˙let. dagājušu (eine reife) uogu rāvu Mag. XIV, 2 187 und li. nókti und prieĩti "reif werden" Lit. Mitt. I, 370]: baudīt ienākušus augļus SDP. VIII, 64. Refl. - tiês,
1) reif werden:
uogas jau labi ienākušas;
2) erreichen, bekommen:
latvieši vēl bija tik tāļu pārtikuši, ka varēja ze̦lta lietas ienākties PS. ienākties tādu vietu, nuo kurienes... nebūtu jāstaigā Ģurģuos Upīte Medn. laiki.
Avots: ME II, 47, 48
iesērst
ìesḕrst, als Gast hereinkommen, hineingehen: nuo kurienes ne stars tai sirdī neiesērsa MWM. VIII, 84.
Avots: ME II, 63
Avots: ME II, 63
izvaišķīt
[izvàišķît 2 , - u, - īju, vertreiben, ausrotten: izvaišķi viņu, lai iet nuo kurienes nācis Mar. n. RKr. XV, 116; vgl. izvaikāt.]
Avots: ME I, 824
Avots: ME I, 824
izvirt
izvir̂t (išvìrti),
1) hervorquellen:
tur+pat izve̦rd mazs avuotiņš LP. VII, 489. nuo kurienes upīte izvirst LP. VII, 1219. nuo avuota izviris tumšs, rāvains ūdens LP. 654.
2) fig., entspringen, ausbrechen:
pašapziņa, kuŗa izve̦rd ne tikai nuo prāta, bet arī nuo jūtām Vēr. I, 1234. sirdī ne̦stais rūgtums izvira vārduos;
3) ausgekocht werden:
izvirs kāpuosti bez putraimiem BW. 25052. vēl pusdiena nebijusi izvirusi LP. VI, 517. izvirušas sēnes Nigr.;
4) tr., auskochen:
putru;
5) tr., fig., hervorsprudeln:
sirds izve̦rd mīlestību G. L. - In Peb. und Naukschen sei dazu ein Präteritum izverdu [?] bekannt.
Avots: ME I, 830
1) hervorquellen:
tur+pat izve̦rd mazs avuotiņš LP. VII, 489. nuo kurienes upīte izvirst LP. VII, 1219. nuo avuota izviris tumšs, rāvains ūdens LP. 654.
2) fig., entspringen, ausbrechen:
pašapziņa, kuŗa izve̦rd ne tikai nuo prāta, bet arī nuo jūtām Vēr. I, 1234. sirdī ne̦stais rūgtums izvira vārduos;
3) ausgekocht werden:
izvirs kāpuosti bez putraimiem BW. 25052. vēl pusdiena nebijusi izvirusi LP. VI, 517. izvirušas sēnes Nigr.;
4) tr., auskochen:
putru;
5) tr., fig., hervorsprudeln:
sirds izve̦rd mīlestību G. L. - In Peb. und Naukschen sei dazu ein Präteritum izverdu [?] bekannt.
Avots: ME I, 830
kam
kam [li. kám], Dat. von kas,
1) wem:
kam tu tuo iedevi? kam ļaužu? so fragt man nach der Zugehörigkeit, zu welchem Gebiete gehörig?
2) wozu, warum:
uozuoliņ, ze̦mzarīti, kam tu augi lejiņā? BW. 2791. kam mani rātin rāja, kam nejēmu līgaviņas 13873;
3) wenn doch
(in Livl.), als Wunschpartikel, mit dem Part. Praet.: kam (Var.: kaut) pirmāk zinājusi, nuo kurienes tautas jās! BW. 14095, 2. kam laimiņa tāda sieva, kāda mana māmuliņa 1205;
4) konzessiv, konditional: es ļaudīm nesariebtu, kam (wenn auch)
ik˙dienas raudājusi 618. dziedāt vien es dziedātu, kam (Var.: ja, kad) man uotrs palīdzējis 296, 2.
Avots: ME II, 147, 148
1) wem:
kam tu tuo iedevi? kam ļaužu? so fragt man nach der Zugehörigkeit, zu welchem Gebiete gehörig?
2) wozu, warum:
uozuoliņ, ze̦mzarīti, kam tu augi lejiņā? BW. 2791. kam mani rātin rāja, kam nejēmu līgaviņas 13873;
3) wenn doch
(in Livl.), als Wunschpartikel, mit dem Part. Praet.: kam (Var.: kaut) pirmāk zinājusi, nuo kurienes tautas jās! BW. 14095, 2. kam laimiņa tāda sieva, kāda mana māmuliņa 1205;
4) konzessiv, konditional: es ļaudīm nesariebtu, kam (wenn auch)
ik˙dienas raudājusi 618. dziedāt vien es dziedātu, kam (Var.: ja, kad) man uotrs palīdzējis 296, 2.
Avots: ME II, 147, 148
kautrēties
kaûtrêtiês C., kàutrêtiês Smilt., [kàutrêtiês 2 Warkl.], - ẽjuos,
1) Ekel, Widerwillen empfinden:
man kautrējas [in Warkl. auch aktiv: man kautrē] šuo ēdienu ēst Bers. man sirds sāka kautrēties, tik neģēlīgu vārdu dzirduot Lös. viņš jau nuo tādām lietām ne˙maz nekautrējas A. XVII, 285. [mīlējās Andrejam mutes duot; tikai vien kautrējuos (Var.: tik vien man kautrējās), uts pa bārdu vazājās BW. 35045];
2) sich scheuen, Bedenken tragen, schüchtern, blöde sein
Etn. II, 49 [kaûtrêtiês Kl.]: Emma ne˙maz nekautrējas nuo klajas duomu izsacīšanas Laps. kamdēļ kautrējuoties sacīt, nuo kurienes nācis LP. V, 211. viņš kautrējas šuo vārdu izsacīt. viņai acis kautrējas nuo uguns A. XIII, 789.
Avots: ME II, 180
1) Ekel, Widerwillen empfinden:
man kautrējas [in Warkl. auch aktiv: man kautrē] šuo ēdienu ēst Bers. man sirds sāka kautrēties, tik neģēlīgu vārdu dzirduot Lös. viņš jau nuo tādām lietām ne˙maz nekautrējas A. XVII, 285. [mīlējās Andrejam mutes duot; tikai vien kautrējuos (Var.: tik vien man kautrējās), uts pa bārdu vazājās BW. 35045];
2) sich scheuen, Bedenken tragen, schüchtern, blöde sein
Etn. II, 49 [kaûtrêtiês Kl.]: Emma ne˙maz nekautrējas nuo klajas duomu izsacīšanas Laps. kamdēļ kautrējuoties sacīt, nuo kurienes nācis LP. V, 211. viņš kautrējas šuo vārdu izsacīt. viņai acis kautrējas nuo uguns A. XIII, 789.
Avots: ME II, 180
kurene
kurs
kurs,
1) die Heizstelle in der Küche
Biel. H. 87: viņa lika katlu uz kuru Sudr. E.;
2) ein Ofen voll Holz:
pietiks ar vienu kuru Lub., Aps.;
3) das Heizmaterial:
daiktus, nuo kurienes siltums iziet, sauc par kuriem Konv. 2 145;
4) der Feuerherd, das Feuer:
piemeta jaunu pagalīti viņa lielības kuram A. XVIII, 195. Zu kurt.
Avots: ME II, 325
1) die Heizstelle in der Küche
Biel. H. 87: viņa lika katlu uz kuru Sudr. E.;
2) ein Ofen voll Holz:
pietiks ar vienu kuru Lub., Aps.;
3) das Heizmaterial:
daiktus, nuo kurienes siltums iziet, sauc par kuriem Konv. 2 145;
4) der Feuerherd, das Feuer:
piemeta jaunu pagalīti viņa lielības kuram A. XVIII, 195. Zu kurt.
Avots: ME II, 325
prāšņāt
prãšņât Ahs., -ãju, = prašņât, wiederholt fragen, ausfragen, ausforschen: kuodzenieks prāšņā ceļuotāju, nuo kurienes tas nāk un uz kurieni tas iet Ahs. ne˙viens arī daudz pēc tam neprāšņāja Janš. Dzimtene 2 II, 219. "kâ nuovads ir mierā ar jaunuo bauonu? kuo dzird ļaudis runājam par viņu un par mani?" Terēze prāšņāja Dzimtene V, 352.
Avots: ME III, 380
Avots: ME III, 380
reitīt
smeldzīgs
smè̦ldzîgs, ‡
2) "?": smeldzīgas ilgas Veldre Dēli un meitas 203. smeldzīgas līdzjūtības puostam Daugava 1940, 42. smeldzīgās līksmēs 1936, 931. smeldzīgi taujādams, nuo kurienes ... nāk dzīvība uz zemes 1940, 36.
Avots: EH II, 535
2) "?": smeldzīgas ilgas Veldre Dēli un meitas 203. smeldzīgas līdzjūtības puostam Daugava 1940, 42. smeldzīgās līksmēs 1936, 931. smeldzīgi taujādams, nuo kurienes ... nāk dzīvība uz zemes 1940, 36.
Avots: EH II, 535
uzblandīties
uzblandîtiês, umherschweifend, sich umhertreibend (plötzlich) erscheinen, sich einstellen: nez nuo kurienes uzblandījies šis vazanka!
Avots: ME IV, 317
Avots: ME IV, 317
uzkaukt
uzkàukt,
1) heulend aufwecken:
uzkaukt kādu nuo miega;
2) heulend, weinend hervorbringen, sich einstellen Iassen:
uzkaucis acis sarkanas Segewold. suns uzkaucis nelaimi;
3) umherstreichend sich einfinden:
nez nuo kurienes tas atkal šurp uzkaucis! Wolmarshof.
Avots: ME IV, 340
1) heulend aufwecken:
uzkaukt kādu nuo miega;
2) heulend, weinend hervorbringen, sich einstellen Iassen:
uzkaucis acis sarkanas Segewold. suns uzkaucis nelaimi;
3) umherstreichend sich einfinden:
nez nuo kurienes tas atkal šurp uzkaucis! Wolmarshof.
Avots: ME IV, 340
uzrasties
uzrastiês, sich einstellen, sich (unerwartet) einfinden: var˙būt ka... tavam brāļam uzruodas prāts A. v. J. 1902, S. 393. ve̦lns viņu ziņa, kur tās uzradušās MWM. XI, 222. nezin nuo kurienes uzradies vācietis Domas I, 1011.
Avots: ME IV, 371
Avots: ME IV, 371
uzslaistīt
uzslàistît,
1) wiederholt emporrecken:
gliemezis uzslaistīja ragus Bauske;
2) Schläge verabfolgen:
u. kam ar žagaru Wandsen. Refl. -tiês, umherbummelnd sich einfinden bei: nuo kurienes šis slaists uzslaistījies?
Avots: ME IV, 379
1) wiederholt emporrecken:
gliemezis uzslaistīja ragus Bauske;
2) Schläge verabfolgen:
u. kam ar žagaru Wandsen. Refl. -tiês, umherbummelnd sich einfinden bei: nuo kurienes šis slaists uzslaistījies?
Avots: ME IV, 379