Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kurnis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kurnis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

čukurnis

[čukurnis Sassm., Talsen, = čukurs 3.]

Avots: ME I, 419

kurnis

I kurnis, der Murrende, Mürrische LKVv.

Avots: ME II, 324

kurnis

II kurnis: auch (mit ùr 2 ) Liepna.

Avots: EH I, 679

kurnis

II kurnis Dond., [kùrnis 2 Eversmuiža], = kurmis

II.

Avots: ME II, 324

Šķirkļa skaidrojumā (6)

kukuriski

kukuriski, kurniski">kukurniski, purzelnd, über Kopf und Hals: krita kukuriski uz de̦gunu LP. I, 161. nāve kukuriski iesprāga kaktā LP. VI, 851. viņš tâ bij piedzēris, ka kukuriski nuovēlās nuo lievenēm Kuts.

Avots: ME II, 303

kukurs

I kukurs,

1) der Buckel:
viņš aizgāja, kukuru uzmetis Mat. kukurus [stādīt Dond.] od. mest Ahs., Purzelbäume schlagen: čūska ieklupa pati uoglēs kukuriņus me̦zdama LP. VI, 473. kukuru kukurniski nuovēlās kāds sniegā Degl. kukuruos, kukurē nest, = kukaragās n.;

2) der Erd-, Lehmklumpen auf geeggtem Felde
Mat.; gew. in dieser Bed. dafür kukursnis, kukurznis. Zu li. kukuriaĩ der obere Teil des Rückens nebst den Schultern" (bei Mikuckij Извѣст. III, 366 und li. kaũkuras "Hügel", le. kauks, kukt (s. dies), r. "кýкры", mhd. hoger "Buckel" u. a., vgl. Zupitza Germ. Gutt. I1 und 110, Persson Beitr. 114, Būga Yiss. XVII, 1, 33, Mladenov AfslPh. XXXIV, 388 f.]

Avots: ME II, 303

kurmis

II kur̃mis (li. kùrmis), [kurms Base im Kreise Hasenpot, Kalleten, Welonen], kur̃ma Wandsen, Erwahlen, Lubbessern, Nogallen, ķurms Angern, der Maulwurf: kurmis ceļ, ruok (kurmja rakumus, bedekļus). sle̦pe̦n kâ kurmis ruok, von einem Ränkemacher. ieruokas kâ kurmis savās sūnās, von einem Einsamen, Weltflüchtigen. [Die Zusammenstellung mit ai. kūrmá-h. "Schildkröte" (bei Zupitza BB. XXV, 103 u. a.) ist wegen der abweichenden Bedeutung recht unsicher. Die Nebenform kurnis weist eher auf Verwandschaft mit ksl. крънъ "verstümmelt am Ohr" (s. kurls), r. корный "von kleinem Wuchs, kurz".]

Avots: ME II, 324

kurņāties

[kur̃ņâtiês Drosth., N. - Peb.], kùrņâtiês 2, -ãjuos, sich wühlen, sich mit etw. beschäftigen: ietaisi mazu dārziņu un kurņājies pa tuo savā vaļâ Saul., Sessw., Druw. [Zu kurnis

II?]

Avots: ME II, 324

kurne

[II kur̃ne Dond., der Maulwurt ; vgl. kurnis.]

Avots: ME II, 324