aizkurstīt
‡ àizkur̃stît, (wiederholt) ein wenig anheizen Dunika: a. krāsns priekšā uguni, lai var redzēt (maizi šaujuot krāsnī).
Avots: EH I, 33
Avots: EH I, 33
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kurstīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kurstīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
iekurstīt
izkurstīt
kurstīt
kur̃stît (li. kùrstyti), -u, -ĩju, tr., freqn. zu kur̃t,
1) oft ein wenig heizen, schüren:
snauž uguni kurstīdama BW. 22346. Sprw.: kur uguns jau deg, tur kurstīt nevajaga;
2) fig., anfachen, reizen:
puisis kurstīja meitas vārdiem Grünh.
Avots: ME II, 326
1) oft ein wenig heizen, schüren:
snauž uguni kurstīdama BW. 22346. Sprw.: kur uguns jau deg, tur kurstīt nevajaga;
2) fig., anfachen, reizen:
puisis kurstīja meitas vārdiem Grünh.
Avots: ME II, 326
pakurstīt
pakur̃stît [li. pakùrstyti], tr., freqn., pakur̃t [li. pakùrti],
1) unten Feuer anmachen:
juo vācietis augsti lē̦ktu, vēl pakurtu uguntiņu VL.;
2) ein wenig anheizen, anzünden:
ne ugune (für uguns) pakurstīta BW. 27222. pakuŗam uguntiņu 32892;
[3) = izkurt" aushitzen":
jau pakurts "es ist schon ausgehitzet" Für. I, unter kurt].
Avots: ME III, 51
1) unten Feuer anmachen:
juo vācietis augsti lē̦ktu, vēl pakurtu uguntiņu VL.;
2) ein wenig anheizen, anzünden:
ne ugune (für uguns) pakurstīta BW. 27222. pakuŗam uguntiņu 32892;
[3) = izkurt" aushitzen":
jau pakurts "es ist schon ausgehitzet" Für. I, unter kurt].
Avots: ME III, 51
pārškurstīt
‡ pārškùrstît 2 Oknist, (von neuem ?) auseinandernehmen: p. vērpjamuos linus, lai tik labie vien paliktu.
Avots: EH XIII, 213
Avots: EH XIII, 213
piekurstīt
pìekurstît,
1) (mehrfach) anmachen (vom Feuer);
piekurstīt nemiera uguni;
2) aufhetzen:
"vecīt, neej vis...", Anna vēl piekurstīja B. Vēstn.
Avots: ME III, 261
1) (mehrfach) anmachen (vom Feuer);
piekurstīt nemiera uguni;
2) aufhetzen:
"vecīt, neej vis...", Anna vēl piekurstīja B. Vēstn.
Avots: ME III, 261
sakurstīt
skurstīt
škurstīt
škurstît: auch (mit ùr 2 ) Alswig, Fehteln, Heidenfeld, Kaltenbr., Linden in Livl., Nerft, Pilda, Sonnaxt, Višķi, (škur̃stît) AP., C., Schujen, (mit ur̂ 2 ) Ramkau.
Avots: EH II, 628
Avots: EH II, 628
škurstīt
uzkurstīt
uzkurstît,
1) wiederholt anheizen, schüren:
uzkurstīt plītī uguni;
2) aufhetzen, aufwiegeln:
uzkurstīt ļaužu prātus. kalps uzkurstīja citus gājējus, lai saimniekam neklausa Ahs. n. RKr. XVII, 61.
Avots: ME IV, 347
1) wiederholt anheizen, schüren:
uzkurstīt plītī uguni;
2) aufhetzen, aufwiegeln:
uzkurstīt ļaužu prātus. kalps uzkurstīja citus gājējus, lai saimniekam neklausa Ahs. n. RKr. XVII, 61.
Avots: ME IV, 347
Šķirkļa skaidrojumā (1)
sakurt
sakur̃t, freqn. sakur̃stît, tr.,
1) (Feuer) anmachen, anfachen, anheizen:
sakur Jāņu uguntiņu! BW. 32899. iešķīlis uguni, sakūris LP. V, 97, uguntiņu sakurstīt BW. 9092. ar sakurstītiem uguns sārtiem Klaust. 14. - Oktāvijas nuopūtas sakurs liesmas Cēzarā Rainis;
2) tüchtig heizen
(perfektiv): sakur (Var.: kurin[i]) siltu istabiņu! BW. 18536, 4;
3) anstacheln, anfeuern,
(zu etw.) aufmuntern: kas tad jūs tâ ir sakurstījis pret mani? Alm. Anglija tuo (= kaŗu) ir sakūruse A. XX, 130. - sakurt dusmas Spr., Zorn entfachen, erzürnen. Refl. -tiês, (für sich Feuer) anmachen, anfachen, anheizen: es guntiņu sakūruos nuo deviņi žagariņi BW. 18173. sakūries uguni Upīte Medn. laiki.
Avots: ME II, 659
1) (Feuer) anmachen, anfachen, anheizen:
sakur Jāņu uguntiņu! BW. 32899. iešķīlis uguni, sakūris LP. V, 97, uguntiņu sakurstīt BW. 9092. ar sakurstītiem uguns sārtiem Klaust. 14. - Oktāvijas nuopūtas sakurs liesmas Cēzarā Rainis;
2) tüchtig heizen
(perfektiv): sakur (Var.: kurin[i]) siltu istabiņu! BW. 18536, 4;
3) anstacheln, anfeuern,
(zu etw.) aufmuntern: kas tad jūs tâ ir sakurstījis pret mani? Alm. Anglija tuo (= kaŗu) ir sakūruse A. XX, 130. - sakurt dusmas Spr., Zorn entfachen, erzürnen. Refl. -tiês, (für sich Feuer) anmachen, anfachen, anheizen: es guntiņu sakūruos nuo deviņi žagariņi BW. 18173. sakūries uguni Upīte Medn. laiki.
Avots: ME II, 659