Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kusin' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kusin' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

atkusināt

atkusinât, wie atkausēt, schmelzen, wieder zum Schmelzen bringen, fact. von atkust, intr., inch.,

1) ab-, auf-, lostauen:
smilgas stiebriņš atkusis luokās RSk. II, 140. Übertr.: šai sirds atkususe LP. VII, 1200.

Avots: ME I, 169

izkusināt

izkusinât, tr., ausschmelzen: aitu taukus izkusināja Mag. XII, 3, 62. Gew. izkausēt.

Avots: ME I, 757

kusin

‡ kusin, Adverb zur Verstärkung von kust: viņai sirds k.. kusa Janš. Dzimtene I ² , 428.

Avots: EH I, 680

kusināt

kusinât, tr., fakt. zu kust, müde machen Biel., Spr.

Avots: ME II, 328

piekusināt

pìekusināt, müde machen Für. I unter kust.

Avots: ME III, 261

Šķirkļa skaidrojumā (5)

māsa

mãsa,

3): auch Frauenb.; ‡

5) die Kusine
Lubn. n. BielU.

Avots: EH I, 793

māsaciņa

māsaciņa, māsacĩte BW. 25390 var. [aus Odensee], die Schwester des Ehemannes, Schwägerin: labāk man daudz dieveŗu nekâ daudz māsaciņu BW. 23799 var. [aus Lennewarden]. neņem sievas, bāleliņ, kamē̦r mani tautas veda; ja būs laba māsaciņa, tā būs tava līgaviņa 12168 [aus Lennewarden]. - māsacīte, Kusine, Verwandte Oppek. n. U.

Avots: ME II, 586

māsēnietes

māsēnietes: auch (mit ã ) AP. (hier auch Kusinen überhaupt).

Avots: EH I, 793

māsīca

mãsĩca C., BW. I, S. 168, [Smelt. 8],

1) [māsīca Lng., màcîca ² Warkh., Warkl., màcīca ² BW. 23710], māsice U., [BW. 23800 var.], die Schwägerin: kas tev [i] gauži raude̦nāja, vai dieveris, vai māsīcas? BW. 21697;

2) māsīce, die Schwesterstochter
Nigr.,

3) [màcīca ² Kl.], die Kusine.

Avots: ME II, 586

māsnica

māsnica,

1) der Mannes Schwester, die Schwägerin:
ja tev, mārša, asi zuobi, kuodies vārtu stabiņā; nekuodies māsnicās...! BW. 21744 var. labāk man daudz dieveŗu, nekâ daudz māsniciņu; dieveŗuos kâ brāļuos, māsnicās kâ kuņās 23800 var. labāk savu vaiņadziņu uz akmiņa sadaudzīju, nekâ duodu jāguodē bargajām māsnicām 24591, 3 var. - Bei U. in Dieser Bed. māsnece;

2) [mãsnīca N. - Peb., màsinīca ² Kolup], die Kusine, Verwandte
Kokn. n. U.

Avots: ME II, 586