kvèlinât, tr., fakt. zu kvèlêt,glühen machen, anfachen, entflammen, brennenden Schmerz verursachen:vēl viena lieta kvēlināja viņas skaudību Aps. svešas ilgas krūtīs griežas, sirdi man kvēlina Rainis.
nepieejamĩba ,* [nepieietĩba *],die Unzugänglichkeit, Unnahbarkeit:pils nepieejamības Apsk. [sāņcense, kas tagad ar savu nepieietību tikai iekvēlināja viesus Leijerk. I, 109.]