iekvēlināt‡ ìekvèlinât, = ìekvè̦luôt: pūšuot ie. uogles Kaltenbr. (fig.) tas iekvēlināja manu patmīlību Ezeriņš Leijerk. II, 129.Avots: EH I, 524, 525
izkvēlināt‡ izkvēlinât "?": salmu stuobrus krietni izgrauzdē vai izkvēlina Pēt. Av. IV, 131.Avots: EH I, 460
kvēlinātkvèlinât: mit ê Auleja ("stark erhitzen"); kam tas manu augumiņu kâ uoglīti kvēlināja (Var.: gailināja )? Tdz. 40323. Zur Bed. vgl. auch nùokvēlinât I.Avots: EH I, 690
kvēlinātkvèlinât, tr., fakt. zu kvèlêt, glühen machen, anfachen, entflammen, brennenden Schmerz verursachen: vēl viena lieta kvēlināja viņas skaudību Aps. svešas ilgas krūtīs griežas, sirdi man kvēlina Rainis.Avots: ME II, 354
nokvēlināt[nùokvēlinât,1) abbrühen: luopu iekšas Bauske;2) glühen machen: n. dzelzi karstu Widdrisch, Ruj.]Avots: ME II, 805
pārkvēlināt‡ pārkvēlinât "?": ja pārgrauzdējam jeb pārkvēlinām kartupeli Pēt. Av. IV, 132.Avots: EH XIII, 204
sakvēlinātsakvèlinât, tr., glühen machen, anfachen, entflammen (perfektiv): elektrības... liesma izceļas caur sakvēlinātām vielas daļiņām Druva II, 104.Avots: ME II, 661
uzkvēlinātuzkvēlinât, ‡2) auflodern machen: kāpēc tur ... uzkvēlina uguni? Veselis Dienas krusts 7.Avots: EH II, 727