Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kvēpēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kvēpēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
iekvēpēt
ìekvēpêt,
1) unvollkommen räuchern:
iekvē̦pē̦ta gaļa Lautb.;
2) räuchernd einhüllen, verdecken:
dūmi iekvēpējuši siênu rakstu Ruj.;
3) hineinräuchern:
paegļu smaržu Jürg.]
Avots: ME II, 34
1) unvollkommen räuchern:
iekvē̦pē̦ta gaļa Lautb.;
2) räuchernd einhüllen, verdecken:
dūmi iekvēpējuši siênu rakstu Ruj.;
3) hineinräuchern:
paegļu smaržu Jürg.]
Avots: ME II, 34
izkvēpēt
izkvêpêt,
1) = izkvêpinât: izkvēpēt istabu ar paegļiem Arrasch;
2) intr., brennend verrauchen:
aizdedzinātie paegļi izkvēpēja C., Nigr.]
Avots: ME I, 758
1) = izkvêpinât: izkvēpēt istabu ar paegļiem Arrasch;
2) intr., brennend verrauchen:
aizdedzinātie paegļi izkvēpēja C., Nigr.]
Avots: ME I, 758
kvēpēt
kvêpêt (li. kvėpėti "duften"], -ẽju, tr., räuchern: kvēpējamas od. kvēpināmas zâles, das Räucherwerk IV Mos. 7, 14. [Refl. -tiês, rauchen Für. I.]
Avots: ME II, 354
Avots: ME II, 354
nokvēpēt
nùokvêpêt,
1): kuoki, aiz krāsns stāvē̦dami, nuokvēpējuši me̦lni Seyershof;
2): kadiķa dūmi nuokvēpē gaļu dikti me̦lnu Siuxt. dūmi bruņas nejauki nuokvēpējuši Dünsb. Od. 237.
Avots: EH II, 59
1): kuoki, aiz krāsns stāvē̦dami, nuokvēpējuši me̦lni Seyershof;
2): kadiķa dūmi nuokvēpē gaļu dikti me̦lnu Siuxt. dūmi bruņas nejauki nuokvēpējuši Dünsb. Od. 237.
Avots: EH II, 59
nokvēpēt
nùokvêpêt,
1) = nùokvêpt: griesti nuokvēpējuši;
2) = nùokvêpinât: n. stiklu me̦lnu Lis. - Refl. -tiês, = nùokvêpinâtiês.]
Avots: ME II, 805
1) = nùokvêpt: griesti nuokvēpējuši;
2) = nùokvêpinât: n. stiklu me̦lnu Lis. - Refl. -tiês, = nùokvêpinâtiês.]
Avots: ME II, 805
piekvēpēt
pìekvēpêt Spr., pìekvêpinât, (mehrfach) vollräuchern, mit Qualm od. Russ anfüllen: viņi piekvēpināja baznīcu biezu tvaiku Dīcm. pas. v. I, 46.
Avots: ME III, 263
Avots: ME III, 263
sakvēpēt
sakvêpêt, sakvêpinât, tr., verräuchern, vollräuchern: sakvēpināsim baznīcu LP. VII, 189.
Avots: ME III, 661
Avots: ME III, 661
Šķirkļa skaidrojumā (1)
svēpēt
svêpêt C., Festen, Kr., Golg., Jürg., Laud., Mar., PS., Selsau, Wolm., Schwanb., (mit ê 2 ) Arrasch, Bauske, svẽpêt Gr. - Sessau, Salis, -ẽju, =kvēpēt, räuchern L., U., Adsel, Bers.: gruzdējuma dūmuos tur slimuo bē̦rnu, kuo sauc par svēpēšanu Etn. I, 66. ar pīlādzi svēpē bē̦rnus JK. Vl, 29. Jurģī vajaguot mazus bē̦rnus svēpēt ar vilka gaļu, tad ganuos iemuot vilks ne˙kuo nenuone̦suot Etn. II, 84.; LP. VII, 200. ar svēpējamām zâlēm aizdzìt LP. VII, 46. Refl. svêpêtiês C., Lis., Lubn., Warkl., sich beräuchern (kvēpināties). Nach Būga KZ. LII, 287 zu li. svėpúoti "schwer atmen".
Avots: ME III, 1153
Avots: ME III, 1153