kvīkt
kvĩkt [li. kvỹkti], -cu [od. kvĩkstu Dond.], -cu, intr., (fein) quieken Biel. I, 364. [Zu kvìekt und poln. kwikac` dass. u. a.]
Avots: ME II, 355
Avots: ME II, 355
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kvīkt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kvīkt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
kviekt
kvìekt [li. kviekti "in Angst kreischen" Lit. Mitt. I, 51 u. 52], kvìecu intr., quieken, schreien: sivē̦ni, cūkas kviec Etn. II, 51. zirgs kviec, kad spārdās ar citiem Etn. II, 51. Subst. kvìecẽjs, der Quikende, Schreiende ; kvìeciêns, das einmalige Quieken, Schreien ; kvìekšana, Quieken, Schreien. [Zu kvīkt (s. dies).]
Avots: ME II, 356
Avots: ME II, 356