Paplašinātā meklēšana

izkver̂nêt, lange warten, durchwachen: iesākās dzīve ar darba pilnām dienām un nuomuodā izkve̦rnē̦tām naktīm Wid. Refl. - tiês, sich vergeblich wornach sehen, vergeblich harren: izkvernējuos, izkvernējuos, tik ir ne+kas man netika Smilt., Naud.

Avots: ME I, 758

kver̂nêt: auch Seyershof (mit er̃ ), Saikava (mit èr ² ); schmachten (im Gefängnis, unter ungünstigen Lebensverhältnissen) Segew.

Avots: EH I, 690

kver̂nêt, -u, -ẽju Smilt., Naud., Brandenburg, Etn. I, 154, [Trik., kvẽrnêt AP., PS., N. - Peb., Bauske], kvḕrnêt ² Mar. n. RKr. XV, 121, Lub., [Alswig, Wessen, Bers., Lös., Nerft, [kver̃nêt Wolmarshof, Jürg., Salis], intr., quienen, hocken, müssig dastehen, vergeblich warten: krusttē̦vs kvērn uz mūrīša MWM. VI, 31. nav man vairs katru mīļu dienu jākvērn Niedra. te tu vari kvērnēt, kamē̦r viņam iepatiksies Purap. kuo tu te kverni? Poruk. [kvērnêt kādā kantuorī Austriņš Necilvē̦ks 59. - Vielleicht zu slav. kvariti "verderben (tr.)".]

Avots: ME II, 353

sakver̂nêt Gr. - Buschhof, sakver̃nêt Jürg., Wolmarshof, sakvẽrnêt, eine gewisse Zeit hindurch vergeblich warten, quieken: s. velti visu dienu.

Avots: ME II, 661

[kvḕrgt, -dzu, ohne Erfolg warten, kvernēt Jürg.]

Avots: ME II, 355