Paplašinātā meklēšana

kver̂pis: auch (mit er ) Grünh.; "nepilnīgs, sīks augumā, bet nejauks, uzstājīgs knēvelis" PV.

Avots: EH I, 690

kver̂pis [PS., Drosth., N. - Peb.], kver̂plis C., [Doblen], Smilt., kver̃pis [auch Karls.], kver̃plis Kand., Gr. - Behrsen, kve̦rpulis Dz. Vēstn., der Knips, ein kleiner Knabe [kvèrpis ² Fest.] ; ein mageres, verkommenes Ferkel (kver̃pis [Salis, Grünwald], Ahs., kvèrpis ² Fest., [kver̂pis ² Bauske]): kuo tinies man pa kājām, kverplis tāds Kand. ak tu sasuodīts kverplis, kuo tu bļauji! LP. VI, 251. tie, kas sēdēja pie luoga, bija tīri kve̦rpuļi Dz. Vēstn. tev, saimnieks, tādi puiši, kâ tie kverpja sivēniņi BW. 33401.

Avots: ME II, 353

apkver̂pt, ‡

2) (mit Flechten oder Moos) bewachsen
(?): jauns kuociņš sūnām apkverpis Dobl.

Avots: EH I, 96

apkver̂pt, intr., verkümmern; apkver̂pis, verkrüppelt, winzig: tur auga daži apkve̦rpuši kuoki. apkverpis sivē̦ns, ein unentwickeltes Ferkel. Grünh.

Avots: ME I, 98

kņipata, = kverpis">kverpis; [kņipatiņa Bers., N. - Peb., Arrasch, eine winzige Quanität].

Avots: ME II, 253

‡ kvē̦purs PV. "kverpis">kverpis".

Avots: EH I, 690

[kve̦r̂pucis Jürg., Doblen, MSil., = kverpis">kverpis: met kuo tuo kve̦rpuci šūpulī, lai izbļaujas!]

Avots: ME II, 353

uzkverpt, aufschwellen: man uzkverpis celis Grafental.

Avots: ME IV, 349