sasùodît, tr.,
1) verdammen U., Spr.; gew. das Partizip in Flüchen, Verwünschungen gebraucht:
ak tu sa˙suodīts (sasuodāms Dond.)! Br. sak. v. I562, verdammt!
sa˙suodīts cilvē̦ks! verdammter, verfluchter Kerl! U.
ak tu, sa˙suodīta ragana! LP. V1I, 556.
ak tu, sa˙suodīts kŗup[j]a puika! Dīcm. pas. v. I, 9.
sa˙suodīts ve̦cs ne̦lga! Lautb. Luomi 184.
saimnieks pukuojies: "ak tu sa˙suodīts kverplis, kuo tu bļauji?" LP. VI, 251.
ak tu sa˙suodīta nelaime! Br. sak. v. 1570;
2) mancherlei bestrafen: tas nu ir atkal sasuodīts Nigr.
Avots: ME III,
752