Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kviekt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kviekt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

aizkviekt

àizkvìekt, quiekend betäuben: a. kam ausis. Refl. -tiês, einen quiekenden Laut von sich geben: sivē̦ns aizkviecās.

Avots: EH I, 34


iekviekties

ìekvìektiês, einen quiekenden Laut von sich selbst geben: kāds nuo sivē̦niem iekviecās Poruk. vijuole vēlreiz iekviecās RSk. II, 142. ik cūciņa iekviecās BW. 29219.

Avots: ME II, 34


izkviekt

izkvìekt, einen quiekenden Laut hervorbringenv. cūka vairs nespēj ne i. Refl. -tiês, zur Genüge quieken.

Avots: EH I, 460


kviekt

kvìekt [li. kviekti "in Angst kreischen" Lit. Mitt. I, 51 u. 52], kvìecu intr., quieken, schreien: sivē̦ni, cūkas kviec Etn. II, 51. zirgs kviec, kad spārdās ar citiem Etn. II, 51. Subst. kvìecẽjs, der Quikende, Schreiende ; kvìeciêns, das einmalige Quieken, Schreien ; kvìekšana, Quieken, Schreien. [Zu kvīkt (s. dies).]

Avots: ME II, 356


nokviekt

[nùokvìekt(iês), eine Weile quieken: sivē̦ns iebāzts maisā nuokveica vien Bauske. sivē̦ns visu dienu nuokviecās Widdrisch.]

Avots: ME II, 805


nokviekties

[nùokvìekt(iês), eine Weile quieken: sivē̦ns iebāzts maisā nuokveica vien Bauske. sivē̦ns visu dienu nuokviecās Widdrisch.]

Avots: ME II, 805


pakviekt

pakvìekt, intr., ein wenig quieken; auch refl. -tiês: cūkas varēja pakviekties apluokā Por.

Avots: ME III, 53


sakviekt

sakviekt,

1) eine gewisse Zeit hindurch quieken:
s. visu vakaru;

2) quiekend erlangen:
s. barību. Refl. -tiês, übermässig quiekend Schaden nehmen: sivēns tâ sakviecās, ka aizsmaka.

Avots: ME II, 662


uzkviekt

uzkvìekt, quiekend aufwecken: sivē̦ni uzkvieca mani nuo miega.

Avots: ME IV, 349

Šķirkļa skaidrojumā (1)