Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lādināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lādināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
aizlādināt
aplādināt
‡ aplādinât, durch häufiges Rügen, Schimpfen, Heruntermachen abstumpfen: aplādināts cilvē̦ks, luops Frauenb. aplādināta meita Stenden ve̦cā māte bē̦rnus aplādinājusi pa˙visam; vai tie vairs kuo klausa! ebenda. Refl. -tiês: puika par daudz aplãdinājies Schnehpeln, der Knabe hat sich an jenl. so gewöhnt, dass er allen Respekt verloren hat.
Avots: EH I, 98
Avots: EH I, 98
ielādināt
klādināt
klâdinât [C., Ruj., N. - Peb., Warkl.(li. klódinti "накрывать")], tr., breiten, ausbreiten: pluok balti apse̦gti, pār laukiem klādināti MWM. VIII, 941. [Zu klât.]
Avots: ME II, 217
Avots: ME II, 217
lādināt
lãdinât [Līn.],
1) tr., kausativ zu lāt, bellen machen, reizen, necken:
[suņus lãdinādamas Janš. Dzimtene 2 II, 441. žīds suņus lâdina 2 Bauske.] tie izgāja dažu sē̦tu, dažus suņus lādināja Gold. n. Etn. IV, 129; BW. 6963;
2) [lâdinât], tr., anbellen:
visi suņi apnikuši tavus puišus lādināt BW. 12646. pluskatainu dē̦lu māti ciema suņi lādināja 23619, 10. [suņi vārtu stabu lādināja BW. 35225, 1.] kuo, sunīti, kaulastiņ, tukšu mežu lādināji? 12795. [lãdinât Wandsen, wiederholt schelten];
3) intr., freqn., wiederholt bellen:
sāk tie (suņi) lādināt BW. 13646. Refl. - tiês, eifirg bellen: sunītis lādinās St.
Avots: ME II, 436
1) tr., kausativ zu lāt, bellen machen, reizen, necken:
[suņus lãdinādamas Janš. Dzimtene 2 II, 441. žīds suņus lâdina 2 Bauske.] tie izgāja dažu sē̦tu, dažus suņus lādināja Gold. n. Etn. IV, 129; BW. 6963;
2) [lâdinât], tr., anbellen:
visi suņi apnikuši tavus puišus lādināt BW. 12646. pluskatainu dē̦lu māti ciema suņi lādināja 23619, 10. [suņi vārtu stabu lādināja BW. 35225, 1.] kuo, sunīti, kaulastiņ, tukšu mežu lādināji? 12795. [lãdinât Wandsen, wiederholt schelten];
3) intr., freqn., wiederholt bellen:
sāk tie (suņi) lādināt BW. 13646. Refl. - tiês, eifirg bellen: sunītis lādinās St.
Avots: ME II, 436
lādināt
I lãdinât,
1): auch ("bellen machen")
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84 (mit â ); sievas ... cienīgtē̦vu ... kauninājušas un lādinājušas Janš. Apskats 1903, S. 13.
Avots: EH I, 726
1): auch ("bellen machen")
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84 (mit â ); sievas ... cienīgtē̦vu ... kauninājušas un lādinājušas Janš. Apskats 1903, S. 13.
Avots: EH I, 726
lādināt
nolādināt
[nùolādinât,
1) verfluchen lassen:
n. kaimiņu katuoļu baznīcā Bauske, Bers., N. - Peb.;
2) verfluchen:
māte dē̦lu nuolãdināja Wandsen.]
Avots: ME II, 809
1) verfluchen lassen:
n. kaimiņu katuoļu baznīcā Bauske, Bers., N. - Peb.;
2) verfluchen:
māte dē̦lu nuolãdināja Wandsen.]
Avots: ME II, 809