Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lāms' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lāms' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

aplāms

aplā`ms 2 Linden, ein umgrenzter Platz, Bezirk: uguns mežā bij apņēmis ve̦se̦lu aplāmu Ledmannshof n. Latv. Saule v. J. 1924, S. 169. uzgāju vienu aplāmu, kur bij mellenes Linden. In Renzen sei aplāms eine mit niedergestürztem Getreide oder mit niedergestürzten Bäumen bedeckte Stelle: ve̦se̦ls aplāms rudzu gar zemi.

Avots: EH I, 98


klāms

klāms, lahm (?) Gr. - Essern: klibie, klāmie, leciet kuopā BW. 25255, 9 var. [aus Ruhental]. Nach Herrn Jušķevič: klibie, lãmie Gr. - Essern.

Avots: ME II, 217



lāms

I lāms: auch (eine Pfütze) Kurmene, ("eine Wiese") Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616; lãmiņš Ruhtern "ze̦ms zemes gabaliņš, dumbrājs, kur var sēt". lāmus plêst Tdz. 49770 (aus Bixten).

Avots: EH I, 727


lāms

[I lāms U. (bulg. lam "Grube"), = lãma.]

Avots: ME II, 438


lāms

II lāms,

2): brūklenes aug làmu 2 làmiem 2 Linden ir Kurl. viens l. palicis nenuolasīts ebenda; "liels gabals" (mit â 2 ) Līn.

Avots: EH I, 727


lāms

II lāms,

1) eine grosse, ganz ebene (ohne Gesträuch und Hümpel) Wiese
Mar.: zila guovs lāmu laiza (Rätsel) Mitau; [vgl. lãma pļavas Lvv. II, 87];

2) eine Strecke:
rudzi lāmiem vien izē̦sti Mag. XIII, 3, 52; vgl. auch lāma 2. [Wohl aus estn. lām "ausgedehnte Fläche".]

Avots: ME II, 438


lāms

[III lãms, ruhig, still Üxküll, "rāms, kūtrs" Adiamünde (mit ã), Sessw. Aus d. lahm "im Gebrauch der Glieder gehindert; kraftlos"?]

Avots: ME II, 438


nedalāms

nedalãms, unteilbar: nedalāms skaitlis.

Avots: ME II, 710

Šķirkļa skaidrojumā (4)

dalīt

dalît, -u, -īju (li. dalỳti), tr.,

1) teilen:
tē̦vs ar dē̦lu zemi dala Ltd. 1179. dali, māmiņa, manu tiesu BW. 16402. dabūjām rieksta kuolu, tuo uz pusi dalījām 3635. kārtis dalīt. brūte dalīja savu pūru, die Braut verteilte die Geschenke. Sprw.: kāda tē̦vuzeme gan tiem jādala;

2) dividieren:
dali seši ar divi. Refl. -tiês,

1) sich mit der Teilung beschäftigen, sich teilen:
šķir,amies mēs, māsiņas, kuo tik ilgi dalāmies BW. 17597. divi nelieši dalījās gar tuo manu augumiņu BW. 9474. es dabūju tuo meitiņu, kur puisē̦ni dalījās 15305. es dalīšuos tavā liktenī Vēr. II, 147;

2) von statten gehen:
kad es gāju druviņā, druvas darbi dalījas BW. 8038. dalāms, teilbar; dalīšana, das Teilen, die Teilung, Division; dalītājs, der Teiler. Zu daļa.

Kļūdu labojums:
sich teilen = sich teilen; zanken, streiten

Avots: ME I, 435


lāma

lãma (li. lomà [acc. s. lõmą] "niedrige Stelle auf dem Acker; [Senkung, Grube: Daukša Post. 36, 6 und 44, 1]),

1) eine niedrige Stelle, Lache, Senkung auf dem Felde oder auf der Wiese, eine Pfütze
[Neuenb., Prawingen, Bauske], Grube: vai jūs redzējāt tuos ūdeņus? visas lāmas pilnas Druvas I, 274. [rāvas lāmā bija rudzi kâ kārkli Janš. Dzimtene 2 I, 16. lāmas plēst ar... lemesnīcu BW. 34538.] māte pamāca iet pie vienas lāmiņas acis mazgāt LP. IV, 55. [lãma, ein Sumpf Lvv. II, 31; lãma Selg., ein kleiner Teich im Walde"]. lāmiņa [od. lāmīte U.] (ein Grübchen) vaiguos Grünh. Ansītis atskrēja ar lāmas pieri BW. 20229, 1; [eine Wiese zwischen Feldern Stuhrhof; "eine trockene, grasreiche Erhöung zwischen Äckern" Glod.; eine niedrig gelegene und schlechte Wiese Schönberg; eine Wiese Lvv. II, 8, 31, 76, 92, 110, 116, 124, 125, 127, 132, 137, 142;

2) vienā lāmā U., in einer Masse, durcheinander.
- Wenigstens in der Bed. 1 wohl eher nach Būga РФВ. LXXI, 56 und KSn. I, 258; (s. auch Trautmann Wrtb. 162) nebst slav. lomъ "Sumpf, Bruch" und bulg. lam "Grube" zu le . limt (s. dies) usw., als (nach Walde Wrtb 2 409) zu la. lāma "Lache, Morast, Sumpf", das auch aus * lacsmā (zu lacus "stehendes Gewässer, Grube") entstanden sein könnte (zu la. lāma gehörend müsste li. lomà wohl eine akutierte Wurzellänge aufweisen. Zur Bed. 2 vgl. lāms II.]

Avots: ME II, 438


palama

palama, [palāms, palamdis Für. I, unter lamāt],

1) das Schimpfwurt, der Schimpfname, Beiname, Spitzname
(palame A. XI, 697): tiklīdz kâ kāds kuo sliktu padarījis vai izrunājis, te palama ruokā Etn. II, 83;

[2) = uzvārds, Zuname Sussei]. Zu lamât.

Avots: ME III, 56


sumpurnis

sùmpur̂nis: sumpurņiem izdalāms BW. 2887, 2. nāc ārā tu, sumpurni! (als Schimpfname zu einem Menschen) 13730, 25 var.

Avots: EH II, 602