Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lāpāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lāpāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (20)

aizlāpāt

àizlâpât Golg., mühsam durch Kot hin-, weggehen (-waten).

Avots: EH I, 36


atslāpāt

[atslãpât Drostenh. u. a., schwerfällig herkommen.]

Avots: ME I, 193


ielāpāt

ìelāpât, plump (mit grossen, schweren Schritten, mit nassem Schuhzeug) hereinkommen, hineingehen AP., Druw., NB., N.-Peb., (ielāpât) Golg., Lis , Lös., Schvenb., Selsau, Sessw., (mit â 2 ) Ramkau: ie. istabā ar dubļainām pastalām AP., Lubn., Schwittn. ielāpāja, ka pē̦das vie[n] palika N. Peb.; "langsam (mit kleinen Schritten) hereinkommen, hineingehen" (mit -ât ) Warkh.

Avots: EH I, 526


izklāpāt

izklāpât (unter izklāpuôt ): auch Erlaa, Linden in Livl.

Avots: EH I, 456


klāpāt

klàpât 2 ,

3) "?": kad aužuot dzijas nuostaipās pa virsu vai apakšu aude̦klam, tad tās klàpā 2 Erlaa.

Avots: EH I, 612


klāpāt

klàpât 2 , - ãju, [auch klāpuôt Wid.],

1) sich lange, während einzenlne Halme sich noch auf dem Felde erheben:
"klpapāt"saka, kad pare̦tā labība nuogulusies gar zemi, bet pa starpām daži stiebri stāv kājās Druv. vīrišķis, kas pavasarī priekš sējas laika miruoni mazgājis, nedrīkst natī pavasarī sēt, juo tad viņa sē̦tā labība pa zemi vien klapājuot - liecuoties Lasd., LP. VII, 406;

2) kränkeln:
tā klāpā ik˙ziemas Mag. III, 1, 137, Dr. [Wohl mit hochle. ā aus ē̦, vgl. klē̦pât. - Zu serb. klà`pati "wackeln", slov. klápast "schlaff herabhängend" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 509 f.)?]

Avots: ME II, 218


lāpāt

lâpât [auch Drosth., Stomersee], - ãju Bers., Erlaa, lâpuôt Aps., intr., kriechen: uts lāpā Etn. IV, 129. [Um Walk gebe es ein lāpât "gramstîtitiês 1": kuo tu pa tumsu lāpā?]

Avots: ME II, 439


lāpāt

I lâpât: auch (mit à 2 ) KatrE.; kuo tu lâpā (tâ, ka paliek pē̦das) pa istabu? Fehsen, Schwanb. l. pa dubļiem Schwanb. lai tie kuomi l. sāk Tdz. 47169, 1; lâpat 2 Lems. "laipuot pa slapju vietu".

Avots: EH I, 728


lāpāt

II lãpât "locker, lose (nicht straff) sein, sich nicht fest anschliessen" (mit ã ) Mesoten; = klàpât 2 ‡ 3 Erlaa (mit à 2 ): ja pārtrūkst nīts un neieskatās, tad dzijs lāpā (nepieiet pie aude̦kla). nuo iesākuma dzijs parasti lāpā; kad tās izlīdzinās, tad vairs tâ nelāpā Erlaa.

Avots: EH I, 728


noklāpāt

nùoklâpât,

1): auch (mit à 2 ) KatrE., Saikava.

Avots: EH II, 53


nolāpāt

I nùolâpât (mit hochle. ā aus ē ,?) Saikava, = nùobradât 1: zuosis nuolāpājušas gurķus.

Avots: EH II, 61


nolāpāt

II nùolàpât 2 KatrE. "nuostaipīties (vom Gewebe)": kad auž un nesasien nītis, tad aude̦kls nuolāpā (bezieht sich?) ar dzijīm. dzijis (aude̦klam) pa virsu nuolāpājušas.

Avots: EH II, 61



pielāpāt

pìelāpât Mar., volltreten, volltrampeln.

Avots: ME III, 266


saklāpāt

saklāpât, - izklāpât: rūsas maitāta labība saklāpā Odensee.

Avots: ME II, 649


salāpāt

salâpât Saikava, "(Kleider) beschmutzen".

Avots: EH XVI, 424


slāpāt

slãpât C., Jürg., Mesoten, slâpât 2 Salis, mühsam gehen: sl. pa sniegu Lubn. Aus lāpāt . slāt I?

Avots: ME III, 923


uzklāpāt

uzklāpât sich (auf etw.) lagem (vom Getreide): labība uzklāpājusi pa˙visam uz zemes KatrE.

Avots: ME IV, 342



uzslāpāt

uzslãpât, mühsam (hinauf)gehen (perfektiv) auf Jürg.: u. ar netīrām kājām uz grīdas.

Avots: ME IV, 379

Šķirkļa skaidrojumā (4)

izklāpot

izklāpuôt, izklàpât 2 Bers., undicht werden (vom Getreide) Druw. n. Etn. II, 130: [slikta, re̦ta labība, sevišķi auzas rudenī pie saknes pārgumst vai nuolūst un salms ar skaru nuokrīt uz zemes, - izklāpā, pie kam daži stiebri paliek arī stāvuot, kamē̦r "veldzē" visus stiebrus sagāž uz vienu pusi Bers.; izklāpāt Odensee "sasist (labība) veldrē un salauzīt"; vgl. izklēpēt].

Avots: ME I, 752


klēpāt

klẽ̦pât [PS., Ruj., klè̦pât 2 Warkl.], - ãju, kļẽ̦pât C., Smilt., = klāpāt: labība klē̦pā, t. i. re̦ta, paze̦mi nuolīkusi Wid. klē̦pā - gar zemi iet, līst: labība, uguns klē̦pā Lös. n. Etn. IV, 66. Vgl. klāpât.

Avots: ME II, 224