lāpsa
I lāpsa, das kleine Holz an der Handmühle, woran das Seil, womit man den Stein regiert U. [Zu lâpsta?]
Avots: ME II, 440
Avots: ME II, 440
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lāpsa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lāpsa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
lāpsa
lāpsa
II lāpsa, die Stelle: šogad slikta zâle, pļavas lāpsām (stellenweise) plikas. lāpsām meža izde̦gusi Laud. [Wenn von einer Bed. "Stück, Fetzen" auszugehen ist, zu lãpît I; und zu r. лáса "Fleck von länglicher Form, Streifen"?]
Avots: ME II, 440
Avots: ME II, 440
lāpsains
‡ lāpsains "trinītēm austs" Balt. Zemk. piel. 1884, S. 199, (mit â 2 ) Bersteln. Vgl. làpse̦ns.
Avots: EH I, 728
Avots: EH I, 728
lāpsalis
lāpsalis
làpsalis, [làpselis 2 Bers., lāpsals Erlaa, làpsals 2 Kr.], eine Art leinenen Zeuges: lāpsalis [="rupjš, skujains aude̦kls" AP.] ir aude̦kls, kuŗam vairākas dzijas iet ratā, citas atkal vienkārtnī; caur kuo panāk bez krāsām strīpas ratā Laud. kājās viņam nātni lāpsaļa auti Vīt. tam lapsala (sic!) ūzas re̦dz apģē̦rba A. XII, 139, Peb.
Avots: ME II, 440
Avots: ME II, 440
lāpsals
làpsals 2 (unter làpsalis): lâpsalā 2 auž bikses, palagus AP. lāpsalā iznāk ciets aude̦kls ebenda: maisus ar làpsalus 2 (Adj.?) aude Erlaa.
Avots: EH I, 728
Avots: EH I, 728
lāpsans
Šķirkļa skaidrojumā (5)
lapsalis
lāpsenē
làpsenē aust, ein Gewebe in der unter lāpsalis bezeichneten Weise weben Mat. [Zu lāpsa II?]
Avots: ME II, 440
Avots: ME II, 440
lāpseniski
[lāpseniski od. lāpsaniski "me̦tuot vienu kāju uotrai it kâ drusku pāri un priekšā (labuo mazliet uz kreisuo, un kreisuo uz labuo)": me̦zdams kājas lāpseniski vienu aiz uotras, priekšnieks pagājās... tiem pretī Kaudz. M. Latv. Vēstn. 1922, № 95.]
Avots: ME II, 440
Avots: ME II, 440
lāpsens
lāse
làse PS., [Neuenb.], lãse C., [lâse Serbigal, Kr.], lâse 2 Kand., [Līn.], n. U. auch lāsa, lase Smilt., Bers., Lub., Demin. auch lãpstiņa,
1) [lase Lis., Kl., Drosth., N. - Peb., Warkl., Ruj., Wolm., Bers., lâse 2 Nigr., Dond., Selg., Wandsen, Arrasch, Jürg., Salis, Lautb., lâse Trik., làse Wolmarshof (hier ûdens làses neben piena lase)], eine geringe quantität einer Flüssigkeit:
uz tā mana kumeliņa ūdens (Var.: lietus) lāse nestāvēja. alus, piena, vīna, zupas lāse. šņabi dzeŗuot mē̦dz teikt: dievas svētī pirmuo lāsīti Etn. II, 185. lāsīte kaulu nemaitā. kāvās kâ lauvas līdz beidzamai asins lāsei Aus. [ļaudis ir kâ kāda lāsa vienā spannī Glück Jesaias 40, 15];
2) ein durch die Färbung sich unterscheidender Fleck, Punkt, der Sprebkel, Tupf
[lâse 2 Ruj., lãsa Nigr.]: bērītis, mans kumeliņš, sudrabiņa lāsītēm (Var.: lāstiņām) BW. 15912. visi tavi (lakstīgalas) spārnu gali zeltītām lāsītēm bW. 2496. brālīt [i] s man kurpes šuva zeltītām lāsītēm BW. piel. 2 5070. Zu li. lãšas "Tropfen" [und vielleicht (s. jedoch auch le. lāpsa II) r. ласа "Fleck von länglicher Form", s. Berneker Wrtb. I, 691; Petersson Heterokl. 199 stellt hierher auch ai. lаš̍а-ḥ "Gummi, Harz".]
Avots: ME II, 441
1) [lase Lis., Kl., Drosth., N. - Peb., Warkl., Ruj., Wolm., Bers., lâse 2 Nigr., Dond., Selg., Wandsen, Arrasch, Jürg., Salis, Lautb., lâse Trik., làse Wolmarshof (hier ûdens làses neben piena lase)], eine geringe quantität einer Flüssigkeit:
uz tā mana kumeliņa ūdens (Var.: lietus) lāse nestāvēja. alus, piena, vīna, zupas lāse. šņabi dzeŗuot mē̦dz teikt: dievas svētī pirmuo lāsīti Etn. II, 185. lāsīte kaulu nemaitā. kāvās kâ lauvas līdz beidzamai asins lāsei Aus. [ļaudis ir kâ kāda lāsa vienā spannī Glück Jesaias 40, 15];
2) ein durch die Färbung sich unterscheidender Fleck, Punkt, der Sprebkel, Tupf
[lâse 2 Ruj., lãsa Nigr.]: bērītis, mans kumeliņš, sudrabiņa lāsītēm (Var.: lāstiņām) BW. 15912. visi tavi (lakstīgalas) spārnu gali zeltītām lāsītēm bW. 2496. brālīt [i] s man kurpes šuva zeltītām lāsītēm BW. piel. 2 5070. Zu li. lãšas "Tropfen" [und vielleicht (s. jedoch auch le. lāpsa II) r. ласа "Fleck von länglicher Form", s. Berneker Wrtb. I, 691; Petersson Heterokl. 199 stellt hierher auch ai. lаš̍а-ḥ "Gummi, Harz".]
Avots: ME II, 441